Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Plastmasā esošās endokrīnās sistēmas darbību kavējošās ķīmiskās vielas (EDC) var palielināt cukura diabēta risku sievietēm.
1886. gadā vācu ārsts Jozefs fon Merings atklāja glikozūrisko efektu florizīnam (rūgtam dažu augļkoku sakņu mizas glikozīdam, SGLT2 inhibitoru priekštecim), postulējot, ka šīs bioķīmiskās vielas aktivitāte norit nierēs. Šo hipotēzi vēlāk apstiprināja arī vācu fiziologs Oskars Minkovskis. Un apmēram 130 gadus vēlāk cukura diabēta pasaule iepazina pirmos SGLT inhibitorus, kad EMA 2012. gadā apstiprināja pirmo no tiem — dapagliflozīnu. [1; 9]
Metformīns ir pirmās izvēles zāles cukura diabēta ārstēšanai, taču ar to arī visai bieži neizdodas sasniegt izvirzītos mērķus un kontrolēt glikozes līmeni.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir viens no vadošajiem akluma iemesliem pasaulē, kam agrīnās slimības stadijās nav pieejama ārstēšana. Retrospektīvi pētījumi uzrādījuši saistību starp metformīnu un samazinātu VMD attīstības risku.
2021.gada dati rāda, ka pasaulē šobrīd ir apmēram 537 miljoni cukura diabēta pacientu vecumā no 20–79 gadiem, un tiek paredzēts, ka 2045.gadā skaits pieaugs līdz 783 miljoniem. 2.tipa cukura diabēts parasti tiek uzskatīts kā pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku slimība, kas reti sastopama pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū. Tomēr, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas līdz ar gadiem novērotas 2.tipa cukura diabēta tendencēs jaunu cilvēku vidū, veikta sistemātiska datu analīze.
Regulāra kafijas dzeršana var novērst 2. tipa cukura diabētu sievietēm, kurām grūtniecības laikā bija diabēts. Mākslīgi saldinātu un ar cukuru saldinātu dzērienu aizstāšana ar kofeīnu saturošu kafiju arī samazina risku — par 10 % tasei mākslīgi saldināta dzēriena un par 17 % tasei ar cukuru saldināta dzēriena.
Subklīniska hipotiroīdisma (SCH) izplatība bija 24 % pacientiem ar hipertensiju. Dalībniekiem ar normālu asinsspiedienu, SCH izplatība bija 17 %.
Dānijā veikts kohortas pētījums, noskaidrojot, kā uzturs ar dārzeņiem ietekmē risku 2. tipa cukura diabēta (CD) attīstībai un vai ir saistība starp dārzeņu patēriņu, incidentu 2. tipa CD un ĶMI.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Pieaugušo aptaukošanās iepriekš saistīta ar atsevišķām infekcijām, taču pierādījumi par tās ietekmi visā infekcijas slimību spektrā ir ierobežoti. Šajā daudz¬kohortu pētījumā ar ietekmes modelēšanu tika analizēta saistība starp šo novēršamo riska faktoru un 925 bakteriālu, vīrusu, parazitāru un sēnīšu infekcijas slimību incidenci, hospitalizācijām un mirstību, kā arī novērtēta to globālā un reģionālā attiecināmā ietekme.
Ilgtermiņa pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras cieši ievēroja Vidusjūras diētu, bija ievērojami zemāks insulta risks. Visizteiktākie ieguvumi tika novēroti sievietēm, kuru uzturā dominēja augu valsts produkti, zivis un olīveļļa, vienlaikus samazinot sarkanās gaļas un piesātināto tauku patēriņu. Insulta risks samazinājās visos galvenajos insulta veidos, tostarp hemorāģiskā insulta gadījumā, kas pētījumos tiek analizēts retāk. Šie rezultāti liecina, ka uzturs var būt būtisks, taču bieži nepietiekami novērtēts faktors insulta profilaksē.
