Sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) ir paaugstināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu (T2D), ar vielmaiņas traucējumiem saistītu steatotisko aknu slimību (MASLD) un sirds un asinsvadu slimībām (SAS), lai gan šie riski atšķiras atkarībā no PCOS fenotipa.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
No visiem diabēta gadījumiem 1. tipa cukura diabēts (CD) attiecas uz 5—10 %, un tā pīķi novēro pubertātes un jauniešu vecumā. Pirms insulīna izgudrošanas 1922. gadā dzīvildze ar 1. tipa CD bija vien daži mēneši. Lai gan kopš tā brīža insulīna ražošana, zāļu ievades iespējas un tehnoloģijas glikēmijas uzraudzībā tikai attīstījušās, joprojām daļa 1. tipa CD pacientu nesasniedz mērķus un piedzīvo komplikācijas ar lielu klīnisko un emocionālo slogu.
2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.
1.tipa cukura diabēts (CD) tradicionāli tiek uzskatīts par slimību, kas manifestējas bērnībā un pusaudža gados un var nozīmīgi ietekmēt cilvēka dzīvildzi. Dažādi pierādījumi no nesen veiktiem pētījumiem norāda, ka šo pacientu dzīvildze ir pieaugusi un ikdienā sastopamies ar vairāk 1.tipa cukura diabēta pacientiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecuma slieksni. Šajā pētījumā skaidrots, kā laika gaitā mainījies slimības slogs un citas tendences 1.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā virs 65 gadiem.
Semaglutīds nepalielina pēcoperācijas pneimonijas risku cukura diabēta pacientiem, kuriem tiek veikta plānveida operācija, atklāts jaunā pētījumā.
Pasaulē pieaugošā 2. tipa cukura diabēta pacientu skaita dēļ uzmanība vēl vairāk jāpievērš dažādu mikrovaskulāru un makrovaskulāru komplikāciju attīstībai un to novēršanas iespējām. Pētījumā DISCOVER norādīts, ka visvairāk mikrovaskulāru komplikāciju konstatēts tieši Eiropas pacientiem. Vai tas ir stingrākas pacientu uzraudzības un rūpīgāka skrīninga rezultāts? Jebkurā gadījumā šie skaitļi liecina par nepieciešamību uzlabot 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi, lai maksimāli mazinātu vai aizkavētu komplikāciju risku. Par 2. tipa cukura diabēta pārvaldību un situāciju Latvijā vaicājam endokrinoloģei Dr. Renātei Heldai.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
D vitamīna papildu lietošana sākta pirms 100 gadiem — šogad sagaidīta apaļa jubileja! Steenbock un Hess neatkarīgi viens no otra 1924. gadā konstatēja: no produktiem iegūto D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu (D3 vitamīns jeb holekalciferols vēl nebija atklāts) apstarojot ar ultravioleto starojumu (UVS), tas iegūst potenciālu rahīta ārstēšanā un profilaksē. Vienlaicīgi rahīta profilaksei un ārstēšanai pētītas speciālas lampas (piemēram, kvarca starojuma vai UVS lampas) un dažādi diētas elementi (piemēram, mencu aknu eļļa).
Kolonoskopiju izmanto gan diagnostikas, gan ārstēšanas nolūkā, lai identificētu un ārstētu dažādas patoloģijas kuņģa—zarnu trakta apakšējā daļā, un tā ir būtiska kolorektālā vēža skrīninga sadaļa. [1; 2] Svarīgi atzīmēt, ka diabēta pacientiem mēdz būt plašs gastrointestinālo simptomu spektrs un ir palielināts risks kolorektālā vēža attīstībai, [3; 4] tāpēc bieži tiek indicēta kolonoskopija.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
Izteikts pieņēmums, ka transporta radīta trokšņa ekspozīcija varētu būt riska faktors Parkinsona slimības (PS) attīstībai, bet epidemioloģiskie pierādījumi ir ierobežotā daudzumā un nepilnīgi. Lai izpētītu, vai ilgtermiņa satiksmes trokšņa ekspozīcija ir saistīta ar augstāku PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums Dānijā no 2000.-2017.gadam.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Secināts, ka psoriāzes pacientiem divas reizes biežāk sastopama vieglas līdz smagas pakāpes miokarda disfunkcija, salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem PSOCADIA kohortas pētījumā Dānijā. Šajā pētījumā piedalījās 1010 pieaugušie un rezultāti skaidri norāda uz psoriāzi kā riska faktoru, neatkarīgi no citu (klasisko) kardiometabolisko risku klātbūtnes.
63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati. Turpretī 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz.
