Pirmie diagnostisko endoskopisko instrumentu izmantošanas mēģinājumi Eiropā datēti tālajā 1805. gadā (Bozzini). Metodēm pakāpeniski pilnveidojoties, pirmos ziedu laikus endoskopija sasniedza pagājušā gadsimta 70. gados. Mūsdienās endoskopija ir gastroenterologa ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Kad indicēti endoskopiski izmeklējumi gastroenteroloģijā? Kā sagatavoties procedūrai? Kāds ir komplikāciju risks?
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Viens no biežākajiem iemesliem nosūtīšanai uz augšējo endoskopiju ambulatorajā praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). GERS diagnoze reizēm var būt sarežģīta. Slimību raksturo kuņģa satura nonākšana barības vadā, kas rezultējas ar raksturīgajiem simptomiem un ilgākā laika posmā var radīt komplikācijas.
Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Ambulatorajā praksē ir daudz pacientu, kas sūdzas par caureju. Parasti pacienti pamana, ka vēdera izeja kļūst biežāka, tā var būt gan formēta, gan neformēta. Ap 30 % šādu pacientu sūdzību saistītas ar funkcionāliem traucējumiem vai kairinātas zarnas sindromu (KZS).
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Pētnieki atklājuši, ka pacientiem, kuri uzsāk mazu aspirīna devu lietošanu, bet ne ilgstošiem lietotājiem, ir ievērojami palielināts kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas attīstības risks, un tas liecina, ka ir svarīgi izvērtēt riskus un ieguvumus, uzsākot mazu devu aspirīna terapiju.
Nesen publicēts plašs ziņojums par zarnu mikrobiotas nozīmi imūnās sistēmas un pretvīrusu funkcijas uzturēšanā. Turklāt, pieejami pierādījumi, ka zarnu mikrobiota ietekmē plaušu veselību caur zarnu trakta–plaušu asi. Un kā izrādās, dažādas vīrusinfekcijas, tajā skaitā SARS–CoV–2 infekcija plaušās var ietekmēt zarnu mikrobiotu un radīt disbiozi.
GLP–1 receptoru agonisti tiek plaši izmantoti glikozes kontrolē un kardiovaskulārā riska mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu. Pavisam nesen ziņots, ka šīs grupas medikamenti palīdz arī mazināt svaru. Tomēr, pastāv pretrunīgas ziņas par GLP–1 receptoru agonistiem un žultsceļu slimību riskiem.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Kopš brīža, kad Endrjū Teilors Stils lika pamatus osteopātiskajam skatījumam uz slimību un cilvēka ķermeni, osteopātija kā ārstēšanas metode ir kļuvusi par šā brīža medicīniskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. [1] Ārsta osteopāta galvenā loma ir palīdzēt ķermenim veicināt normālus fizioloģiskos procesus, kas atbild par labvēlīgas vides uzturēšanu katrai ķermeņa šūnai un, ja nepieciešams, cīnīties ar patoloģiskiem procesiem, kas traucē šai videi. [2; 14]
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.