Ikgadējā profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta parasti ietver svara mērījumus un jautājumus par neveselīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu, bet ASV nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir: “Vai jums ir depresija vai trauksme?”.
Japānā veiktā pētījumā atklāja, ka bērniem, kuriem mātes ir smēķējušas grūtniecības laikā, var būt nieru bojājumu pazīmes. Pētījuma rezultāti tiks publicēti žurnālā Clinical Journal of the American Society of Nephrology .
Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis.
Nav noslēpums, ka tabaka ir kaitīga veselībai, taču līdz šim nebija skaidrs, kā tieši tabakas lietošana rada iekaisumu cilvēka organismā. Tas beidzot noskaidrots ASV un Zviedrijas zinātnieku veiktā pētījumā.
Austrālijas pētnieki izstrādājuši pasaulē pirmo optisko sensoru, ar kura palīdzību var noteikt vitamīna B12 līmeni atšķaidītās asinīs. Tas ir pirmais solis ceļā uz zemu izmaksu un portatīvu vitamīna B12 deficīta testu. Vitamīna B12 deficīts ir saistīts ar palielinātu demences un Alcheimera slimības risku.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Londonā veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka ar veselību saistītu jautājumu risināšanā tīmeklī esošie medicīnas forumi ir labākas kvalitātes, nekā šķiet.
Malnutrīcija ir bieži sastopama bariatriskās ķirurģijas komplikācija, bet nelielā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem ar lieko svaru malnutrīcija ir konstatējama vēl pirms operācijas veikšanas.
Nepietiekams miega ilgums saistīts ar hronisku slimību attīstību, imunitātes pavājināšanos un pat priekšlaicīgu nāvi. Jauns pētījums, kas veikts Sanfrancisko (ASV), pierāda – lai izvairītos no saaukstēšanās, ir pietiekami jāguļ. Pētījumā noskaidrots, ka tiem cilvēkiem, kuri guļ mazāk nekā 6 stundas diennaktī, pēc saskares ar vīrusu, saaukstējas četrkārt biežāk nekā tie, kuri guļ 7 stundas un vairāk.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.
