Kā miega ilguma pagarināšana ietekmē pacientus ar virssvaru?
Īss miegā pavadītais laiks ir viens no aptaukošanās riska faktoriem. Vai, pagarinot miegā pavadīto laiku ir iespējams mazināt šo risku, līdz šim nav zināms.
Īss miegā pavadītais laiks ir viens no aptaukošanās riska faktoriem. Vai, pagarinot miegā pavadīto laiku ir iespējams mazināt šo risku, līdz šim nav zināms.
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Lai atvieglotu ģimenes ārstu darba organizāciju, Veselības ministrija ieviesusi vairākus atvieglojumus.
Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Varfarīns un tiešas darbības orālie antikoagulanti indicēti trombembolisku notikumu ārstēšanai un profilaksei, taču pastāv arī nopietni asiņošanas riski. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot asociāciju starp neārstētu, sadzīvē iegūtu elpceļu infekciju un asiņošanas biežumu antikoagulantu lietotāju vidū.
Imunizācija ar BNT162b2 mesendžera RNS (mRNS) vakcīnu pret Covid–19 grūtniecības trešajā trimestrī pierādījusi sevi ar augstu mātes humorālo IgG imūnatbildi, kas šķērso placentu un nodod aizsardzību pret infekciju arī jaundzimušajam. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda imūnatbilde seko pēc vakcīnas saņemšanas grūtniecības otrajā trimestrī.
Elpceļu infekciju novēršanai ir būtisks efekts uz cilvēka dzīves kvalitāti, darba spējām. Infekcijas slimību mazināšana ietekmē arī antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas paradumus un to lietošanas uzraudzības iespējas. Šā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas paaugstina iespējamību saslimt ar elpošanas sistēmas infekcijām.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir augsta riska hroniska slimība, kas var būt iemesls sirds mazspējas un insulta attīstībai. Patofizioloģiskie mehānismi norāda uz saikni ar neapmierinošu mutes dobuma veselību, t.sk. periodontītu (PD), bet esošie dati ir trūcīgi.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.