Grūtniecība nav slimība — lielisks apgalvojums, lai topošo māmiņu nomierinātu, uzmundrinātu un veicinātu pozitīvu domāšanu. Taču jāņem vērā, ka gaidību laikā ir dažādi riska faktori — tādi, ko var ietekmēt, un tādi, ko diemžēl var tikai uzraudzīt.
Droša un uzticama ģimenes plānošana tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību un nodrošina sievietes personīgo un profesionālo neatkarību. Kontracepcija ir neaizstājams līdzeklis, lai profilaktiski novērstu nevēlamas grūtniecības iestāšanos.
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Mirstība plaušu artērijas trombembolijas dēļ sasniedz pat 2,2—6,6 %. [5] Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam bijuši pieci tiešie mātes mirstības (MM) gadījumi venozās trombembolijas dēļ (25 % no visiem MM gadījumiem šajā periodā). Visām pacientēm identificēti vairāki riska faktori. [6] Lai mazinātu mirstību VTE dēļ, nopietni jāizvērtē visi riski un jāizvēlas atbilstīga profilakse.
Viens no labas dzīves kvalitātes rādītājiem sievietēm ir reproduktīvās sistēmas harmoniska un līdzsvarota darbība. Bieži vien pašu sieviešu ikdienas paradumi var radīt sekas, kas ietekmē veselības stāvokli ne tikai sev, bet arī pēcnācējiem. Šoreiz par ginekoloģisku infekciju radītām problēmām, to rašanās iemesliem un iespējamiem risinājumiem.
Lai gan kontracepcijas līdzekļu klāsts mūsdienās ir plašs, Latvijā joprojām neadekvāti maz lieto drošu kontracepciju. Ārsta uzdevums sarunā ar sievieti (pāri) — atrast zelta vidusceļu, lai paciente justos droši un ārsts būtu pārliecināts, ka izvēlētā kontracepcijas metode ir vispiemērotākā un paciente būs līdzestīga. Rakstā par vienu no drošas kontracepcijas metodēm — pagarinātā cikla kombinēto orālo kontracepciju.
Iegurņa iekaisuma slimība ir biežs simptomu komplekss ginekologa praksē. Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 27,5 % reproduktīvā vecuma sieviešu ir slimojušas ar iegurņa iekaisuma slimību. Iegurņa iekaisuma slimību (IIS) raksturo iekaisīgas pārmaiņām sievietes iekšējos dzimumorgānos, tās var būt cēlonis neauglībai, ārpusdzemdes grūtniecībai un hroniskām iegurņa sāpēm.
Ja preeklampsiju neārstē, tā var būt letāla — šis ir viens no galvenajiem mātes un bērna mirstības iemesliem, tāpēc adekvāta preeklampsijas pārvaldība ir ļoti svarīga.
Grūtnieču antenatālā aprūpe ir nepieciešama, lai savlaicīgi konstatētu un iespējami veiksmīgi novērstu problēmas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt mātes un bērna veselību. Lai gan visbiežāk grūtniecības iznākums ir labvēlīgs, tomēr ir virkne patoloģiju, kas var izraisīt dažādus sarežģījumus.
Sievietes ar sāpēm iegurnī senāk tika uzskatītas par trakām, amorālām, sāpes izdomājošām. Mūsdienās situācija mainījusies, taču endometriozes slimības attīstībā un izpausmēs joprojām ir daudz nezināmā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
