Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1]
Cīņā ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) iesaistās vairāk nekā viens speciālists. Lai pacientei palīdzētu un nodrošinātu labu dzīves kvalitāti, nepieciešama endokrinologa, ginekologa un dermatologa mijiedarbība. Uz šo slimību jāraugās kompleksi, un risināt šo problēmu nepavisam nav viegli
Grūtniecība nav slimība — lielisks apgalvojums, lai topošo māmiņu nomierinātu, uzmundrinātu un veicinātu pozitīvu domāšanu. Taču jāņem vērā, ka gaidību laikā ir dažādi riska faktori — tādi, ko var ietekmēt, un tādi, ko diemžēl var tikai uzraudzīt.
Droša un uzticama ģimenes plānošana tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību un nodrošina sievietes personīgo un profesionālo neatkarību. Kontracepcija ir neaizstājams līdzeklis, lai profilaktiski novērstu nevēlamas grūtniecības iestāšanos.
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Mirstība plaušu artērijas trombembolijas dēļ sasniedz pat 2,2—6,6 %. [5] Latvijā no 2013. līdz 2015. gadam bijuši pieci tiešie mātes mirstības (MM) gadījumi venozās trombembolijas dēļ (25 % no visiem MM gadījumiem šajā periodā). Visām pacientēm identificēti vairāki riska faktori. [6] Lai mazinātu mirstību VTE dēļ, nopietni jāizvērtē visi riski un jāizvēlas atbilstīga profilakse.
Viens no labas dzīves kvalitātes rādītājiem sievietēm ir reproduktīvās sistēmas harmoniska un līdzsvarota darbība. Bieži vien pašu sieviešu ikdienas paradumi var radīt sekas, kas ietekmē veselības stāvokli ne tikai sev, bet arī pēcnācējiem. Šoreiz par ginekoloģisku infekciju radītām problēmām, to rašanās iemesliem un iespējamiem risinājumiem.
Lai gan kontracepcijas līdzekļu klāsts mūsdienās ir plašs, Latvijā joprojām neadekvāti maz lieto drošu kontracepciju. Ārsta uzdevums sarunā ar sievieti (pāri) — atrast zelta vidusceļu, lai paciente justos droši un ārsts būtu pārliecināts, ka izvēlētā kontracepcijas metode ir vispiemērotākā un paciente būs līdzestīga. Rakstā par vienu no drošas kontracepcijas metodēm — pagarinātā cikla kombinēto orālo kontracepciju.
Iegurņa iekaisuma slimība ir biežs simptomu komplekss ginekologa praksē. Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 27,5 % reproduktīvā vecuma sieviešu ir slimojušas ar iegurņa iekaisuma slimību. Iegurņa iekaisuma slimību (IIS) raksturo iekaisīgas pārmaiņām sievietes iekšējos dzimumorgānos, tās var būt cēlonis neauglībai, ārpusdzemdes grūtniecībai un hroniskām iegurņa sāpēm.
Ja preeklampsiju neārstē, tā var būt letāla — šis ir viens no galvenajiem mātes un bērna mirstības iemesliem, tāpēc adekvāta preeklampsijas pārvaldība ir ļoti svarīga.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
Cirkulējošā tumora DNS (ctDNS) var tikt izmantots vēža progresijas uzraudzībai, noteikt atlieku vēža norādes pēc ārstēšanas un identificēt ģenētiskās izmaiņas vēža šūnās, kas var ietekmēt atbildreakciju uz ārstēšanu. ctDNS sekvencēšana identificē vēža šūnu gēna variantus vairāku vēžu veidos, t.sk. nesīkšūnu plaušu vēža, kolorektālā vēža un krūts vēža gadījumā.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
