Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Katru gadu aptuveni 208 miljoni sieviešu kļūst par grūtniecēm. 59 % grūtniecību ir plānotas, 41 % — neplānotas. Salīdzinoši populāra metode nevēlamas grūtniecības profilaksē ir avārijas kontracepcija. Šajā rakstā par tās efektivitāti un lietošanas drošumu.
Menstruālās sāpes ir viena no biežākajām ginekoloģiskajām sūdzībām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Sāpju intensitāte ir individuāla, taču ārstēšanas principi ir līdzīgi — ar farmakoloģiskām, dabas un citām ārstēšanas metodēm iepazīstinām šajā literatūras apskatā.
Sievietes galvenā bioloģiskā loma ir radīt dzīvotspējīgu, spēcīgu un gudru pēcnācēju, kas būs spējīgs nodrošināt sev labu dzīves kvalitāti. Diemžēl dažādu iemeslu pēc bērni dažkārt var piedzimt ar problēmām, kas ietekmē viņu veselību un nākotnē arī dzīves kvalitāti.
Hiperglikēmija ir biežs stāvoklis sievietēm grūtniecības laikā. IDF dati liecina, ka viena no sešu dzīvi dzimušu (16,8 %) bērnu mātei grūtniecības laikā bijusi hiperglikēmija. Retāk (16 %) hiperglikēmija saistīta ar cukura diabētu (CD) grūtniecības laikā, bet biežāk (84 %) — ar gestācijas cukura diabētu (GCD).
Agrīnā perimenopauzē estrogēnu līmenis, ko izdala olnīcas, var būt neizmainīts, bet folikulu stimulējošā hormona (FSH) daudzums pakāpeniski sāk pieaugt. Procesam progresējot, estrogēnu līmenis sāk strauji pazemināties un FSH līmenis paaugstināties.
Policististisku olnīcu sindroms (PCOS) ir bieža endokrīnās sistēmas patoloģija sievietēm reproduktīvajā vecumā.
Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai, tomēr dažkārt optimālu tā līmeni noregulēt ir teju neiespējami un nepieciešams kolēģa padoms. Rakstā esam apkopojuši ģimenes ārstu sagatavotus klīniskos gadījumus, kurus risināt palīdz kardiologi un ginekologs.
Labākā kontracepcijas metode ir tā, kas nenodara kaitējumu sievietes veselībai. Ordinējot kādu no kontracepcijas metodēm, jāpievērš uzmanība sievietes veselībai un slimību anamnēzei, izvērtējot ierakstu medicīnas vēsturē par hroniskām slimībām.
Bakteriālā vaginoze (BV) ir biežākā vaginālā infekcija sievietēm reproduktīvajā vecumā, nākamās pēc sastopamības ir maksts kandidoze un trihomoniāze. 5—70% sieviešu dzīves laikā cieš no šīs infekcijas. Sievietēm Latvijā BV ir izplatīta problēma, tomēr precīzus saslimstības datus nav iespējams nosaukt, jo neviens no SSK–10 slimību klasifikācijas kodiem neprecizē BV.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Semaglutīds ir pierādījis spēju samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu pacientiem pēc miokarda infarkta ar lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta. Tomēr semaglutīda terapijas ieviešana ikdienas klīniskajā praksē ir sarežģīta augsto izmaksu un ierobežotās pieejamības dēļ.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
