Hroniskas mazā iegurņa sāpes sievietēm var būt saistītas ar specifisku orgānu sistēmu, hronisku sāpju sindromu vai abu kombināciju. Tā kā hroniskām mazā iegurņa sāpēm var būt vairāki iemesli, būtiski ir identificēt sāpju perifēros cēloņus, kas ir novēršami un ārstējami, kā arī diferencēt centralizētu sāpju sindromu, kura gadījumā ārstēšana būtiski atšķiras.
Potenciālie ieguvumi no veģetārisma grūtniecības laikā atkarīgi no tā, cik ierobežojošs un sabalansēts ir attiecīgais veģetārisma veids. Amerikas Dietoloģijas asociācija atzinusi, ka adekvāti izveidota veģetāriešu diēta uzskatāma par veselīgu un uzturvērtības ziņā pietiekamu un var sniegt ieguvumus dažu slimību profilaksē un ārstēšanā.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām. Dažos literatūras avotos minēts, ka post partum periods ilgst pat 12 mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Avārijas kontracepcija (AK) attiecas uz produktiem, kas novērš grūtniecības rašanos pēc neaizsargāta dzimumakta (NDA) epizodes. NDA var būt kontracepcijas neizmantošanas vai neveiksmīgas tās izmantošanas rezultāts vai piespiedu seksuālas aktivitātes dēļ. AK nepārtrauc grūtniecību, neizsauc abortu.
Kontracepcijai ir sena vēsture, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu senči rūpējušies par ģimenes plānošanu, taču izvēļu klāsts mūsdienās ir tik bagātīgs, ka apjukt var pat zinātājs. Kādu metodi izvēlēties un kāpēc tieši to?
Jau 370 gadus p.m.ē. sengrieķu ārsts Hipokrats aprakstījis, ka drebuļi, nogurums un smaguma sajūta galvā apzīmē menstruāciju sākšanos. [1] Taču premenstruālo sindromu pirmie izskaidroja Franks un Hornejs 1931. gadā. [2]
Anēmija ir stāvoklis, kad ir samazināts hemoglobīna daudzums, arī hematokrīta līmenis ir zemāks par individuālo normu, kas ir atkarīga no dzimuma, vecuma un dzīvesvietas attiecībā pret jūras līmeni. Anēmija grūtniecības laikā ir globāla veselības problēma un var būt galvenais kādas slimības cēlonis, tāpēc svarīgi identificēt anēmiju, kura noteikti jāārstē.
Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes.
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1]
Cīņā ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) iesaistās vairāk nekā viens speciālists. Lai pacientei palīdzētu un nodrošinātu labu dzīves kvalitāti, nepieciešama endokrinologa, ginekologa un dermatologa mijiedarbība. Uz šo slimību jāraugās kompleksi, un risināt šo problēmu nepavisam nav viegli
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
