Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Ilgstošas alkohola lietošanas dēļ aknās rodas smagas pārmaiņas: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Tomēr ne tikai alkohola lietošanas dēļ attīstās taukainā hepatoze — šajā rakstā pievērsīsimies ne–alkohola taukainās hepatozes diagnostikas un ārstēšanas īpatnībām.
Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar hronisku C vīrushepatītu un akūtu toksisku hepatītu. Rakstā atspoguļota smagas norises akūta hepatīta un progresējošas aknu mazspējas gaita un ārstēšanas iespējas, uzmanību pievēršot medikamentu lietošanas iespējamajām blaknēm, kādas var attīstīties hroniskiem aknu slimniekiem, un varbūtējām sekām.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.
Aknu ciroze ir gala stadija aknu fibrozei, kad morfoloģiski tiek nojaukta aknu arhitektonika un veidojas reģenerācijas mezgli. Cirozes pacienti ir pakļauti nopietnu, dzīvībai bīstamu komplikāciju riskam, tāpēc saīsinās viņu dzīvildze. Ciroze ir neatgriezeniska patoloģija, dekompensācijas gadījumā vienīgā efektīvā ārstēšanas iespēja ir aknu transplantācija.
Šoreiz nevis viens klīniskais gadījums, bet trīs it kā nesaistīti klīniskie gadījumi, kas tomēr izrādās saistīti, tiem visiem ir viens ierosinātājs — Aspergillus spp. Šie klīniskie gadījumi liek atcerēties par aspergillām rezistentu slimību gadījumā.
C vīrushepatīts izplatības un klīniskās norises dēļ kļuvis par vienu no aktuālākajām infekcijas slimībām pasaulē. C hepatīta vīruss izplatās galvenokārt ar asinīm. Patlaban inficēto skaits pasaulē ir aptuveni 170 miljoni, bet Eiropā pārsniedz 9 miljonus. Pēc 2008. gada epidemioloģiskā pētījuma datiem Latvijā ir ap 40 tūkstošiem hroniska C hepatīta pacientu, HCV–RNS (C hepatīta vīrusa RNS) sastopamība Latvijā ir 1,7 procenti.
Pēdējos gadu desmitos alkohola patēriņš pieaug visā pasaulē. Alkoholisms tiek definēts kā primāra hroniska slimība, kuras attīstību nosaka ģenētiski, psihosociāli un vides faktori. Eiropā alkohola aknu bojājums ir biežākais dekompensētas aknu slimības iemesls. Pārmērīga alkohola lietošana izraisa ne tikai aknu bojājumu, bet arī veicina ļaundabīgu audzēju attīstību, izraisa negadījumus un katastrofas, veicina noziedzīgu rīcību un sociālas problēmas.
Mūsu platuma grādos retāk, bet pasaulē bieži sastopams aknu abscesa izraisītājs – entamoeba hystolitica. Šajā klīniskajā gadījumā – par sievieti, kas pēc ceļojuma uz Āzijas valstīm saslima ar šo aknu abscesa izraisītāju, kā arī par viņas veiksmīgu izārstēšanu ar metronidazolu.
Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Vairāki psihiski traucējumi tiek konstatēti biežāk personām ar epilepsiju nekā personām bez epilepsijas.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
