Latvijā centralizētos eksāmenus kārtos ap 25 tūkstošiem jauniešu, lai izvēlētos savu turpmāko profesionālo ceļu, viņu vidū noteikti arī topošie medicīnas un farmācijas studenti. Skats uz eksāmenu laiku no mazliet neierasta — medicīniska — rakursa: vai eksāmenu laiks korelē ar sausās acs sindromu? Un vai medicīnas studentiem ir augstāks risks?
Sausās acs sindroms ir ļoti bieži sastopams studentu populācijā — no 8 % līdz 70 % atkarībā no izmantotajiem diagnostiskajiem kritērijiem un pētījuma populācijas. [1] Eksāmenu periodā risks ir īpaši paaugstināts palielināta ekrāna lietošanas laika, psiholoģiskā stresa un intensīvas mācīšanās dēļ.
Galvenie riska faktori eksāmenu periodā
Zināms, ka cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma sāk mazināties asaru daudzums, mainās to sastāvs. Bet kā ir ar gados jauniem cilvēkiem? Normāli cilvēks mirkšķina līdz 22 reizēm minūtē, bet, piemēram, strādājot pie datora, apmēram trīsreiz retāk. Tāpēc acs virskārta kļūst sausa un attīstās kairinājums.
Studentiem kā biežākie sausās acs simptomi novēroti dedzināšanas sajūta, apsārtums, nieze un redzes miglošanās. [11] Studenti ir augsta riska grupa, jo lielā slodze un mācīšanās viņus padara uzņēmīgus pret smagākiem sausās acs sindroma simptomiem. Turklāt novērots, ka brīvlaiks ne vienmēr palīdz: lai gan tas samazina stresu, studenti bieži turpina mācīties arī brīvdienās un izjūt vainas sajūtu, ja nemācās. Tāpēc brīvlaiks var arī pasliktināt, nevis uzlabot sausās acs simptomus.
Sausās acs attīstības riska faktori ir saistīti ar palielinātu ekrānu lietošanas laiku:
- ekrānu lietošana >8 stundas dienā palielina risku 1,43 reizes, [2]
- ekrānu lietošana ≥12 stundas dienā palielina risku 2,54 reizes, [6]
- ekrānu lietošana samazina mirkšķināšanas biežumu, izraisot asaru plēvītes nestabilitāti. [7]
Stress, mērīts uztvertā stresa skalā, ir neatkarīgs sausās acs sindroma riska faktors. [3] Katrs punkts stresa skalā palielina sausās acs risku par 12 %. [6]
Hronisks stress izraisa arī cirkadiāno ritmu traucējumus asaru dziedzeros, kas veicina sausās acs attīstību. [8]
Citi nozīmīgi faktori:
- sieviešu dzimums — 1,54—2,34 reizes lielāks risks, [3]
- kontaktlēcu lietošana — 2,49 reizes lielāks risks, [2]
- alerģijas, [1]
- augstāks studiju kurss — 1,77 reizes lielāks risks, [6]
- depresija un psihotropo medikamentulietošana. [5]
Kāda ir sausās acs sindroma sastopamība medicīnas studentu vidū?
Pētījumi, kas pēta sausās acs sindromu medicīnas studentu vidū, demonstrē ļoti augstu izplatību — no 27,1 % līdz 74,1 %. [9] Nozīmīgi riska faktori medicīnas studentiem ir kontaktlēcu lietošana, [9] tāpat arī slikta miega kvalitāte. Miega ilgums < 5 stundas ir saistīts ar 3,9 reizes lielāku sausās acs attīstības risku. [11]
Pētījumi uzsver, ka lielākā daļa riska faktoru ir modificējami un var tikt izmantoti kā sākotnējā ārstēšana pacientiem ar sausās acs slimību. [1] Tie ietver ekrānu lietošanas laika samazināšanu, stresa pārvaldību, kontaktlēcu lietošanas ierobežošanu un miega kvalitātes uzlabošanu.
Praktiskas rekomendācijas eksāmenu periodā
Eksāmenu periodā ieteicams [1]:
- Ievērot 20—20—20 noteikumu: katras 20 minūtes skatīties 20 pēdas (6 metri) tālu uz 20 sekundēm.
- Profilaktiski lietot mākslīgās asaras.
- Nodrošināt adekvātu telpu mitrumu.
- Izvairīties no tiešas gaisa plūsmas no ventilatora vai gaisa kondicioniera.
- Ievērot pilnīgu mirkšķināšanu ekrānu lietošanas laikā.
- Pielāgot ekrāna spilgtumu un pozīciju (ekrāns nedaudz zem acu līmeņa).
- Pārvaldīt stresu ar relaksācijas tehnikām, pietiekamu miegu un fiziskajām aktivitātēm.
Mākslīgās asaras
Mākslīgās asaras palīdz, papildinot dabīgās asaras un nodrošinot nepieciešamo acu mitrināšanu, tādējādi stabilizējot asaru plēvīti, samazinot asaru iztvaikošanu un aizsargājot acu virsmu. [12] Tās ir pirmās līnijas terapija sausās acs slimības ārstēšanā un nodrošina īslaicīgu simptomu atvieglojumu. [12]
Sistemātiskā pārskatā, kas iekļāva 43 nejaušināti kontrolētus pētījumus ar 3497 pacientiem, tika konstatēts, ka mākslīgās asaras ir drošas un efektīvas sausās acs ārstēšanā. [12] Mākslīgās asaras uzlaboja acu simptomus salīdzinājumā ar sākuma stāvokli. Trijos no četriem ar placebo kontrolētajos pētījumos tika konstatēts, ka mākslīgās asaras uzlaboja simptomus salīdzinājumā ar placebo lietojumu.
