Pēc Starptautiskās Diabēta Federācijas aplēstajiem datiem, 2024. gadā visā pasaulē bija 588,7 miljoni diabēta pacientu, no kuriem aptuveni 90 % ir pacienti ar 2. tipa cukura diabētu. [1] Pēc SPKC datiem, Latvijā 2024. gadā bija reģistrēti 103 477 cukura diabēta pacienti. [2] Šie skaitļi parāda, cik daudz pacientiem ir nepieciešama hipoglikemizējoša terapija. SGLT2 inhibitorus 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja 2013.—2017. gadā, bet pēc tam sekoja plaši pētījumi, kas norādīja uz SGLT2 inhibitoru kardioprotektīvajām un nefroprotektīvajām īpašībām.
Literatūrā minēts, ka dzelzs rezerves vīriešiem ir ~ 10 mg/kg, bet sievietēm mēnešreižu, grūtniecību, dzemdību dēļ un arī tāpēc, ka uzturā bieži vien nepietiek dzelzs, jāiztiek ar daudz mazākiem krājumiem. Tāpat dzelzs deficīta riska grupā ir bērni, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām. Ļoti ilgi no pacientiem sūdzības varam nedzirdēt — dzelzs rezervju izsīkums ir pakāpenisks, palēnām progresējot līdz anēmijai, ja iemesls netiek koriģēts.
Latvijas zinātnieki un klīnicisti, sadarbojoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes un SIA Hipnos ekspertiem, rada unikālu ierīci, kas palīdzēs ārstiem un māsām kontrolēt pacienta elpošanas sistēmas stāvokli un savlaicīgi koriģēt skābekļa padevi pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām.
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Katru dienu vesela cilvēka organisms ražo aptuveni divus miljonus sarkano asins šūnu — eritrocītu. Tas notiek sarežģītā procesā, kad stimulējošu vielu iedarbībā pakāpeniski attīstās un pārveidojas multipotenta šūna, zaudējot kodolu. Kodols tiek zaudēts, lai eritrocīts maksimāli labi izpildītu galveno funkciju — O2 un CO2 transportēšanu. [1]
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
