Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu ir augstāks demences attīstības risks. Pētījumā arī pierādīja, ka magētiskajā rezonansē var atklāt ļoti agrīnus neiroloģiskus bojājumus cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, pirms vēl ir parādījušies demences simptomi.
Pētnieki ir izpētījuši kļūdainās gēna saukta par titins versijas, šo kļūdaino gēnu nēsā viens no 100 cilvēkiem jeb 600 000 cilvēku Apvienotajā Karalistē.
Ja pacientam ir infarkts vieglā formā vai tranzistora išēmiska lēkme (TIL), klopidogrela un aspirīna kombinācija var novērst smagāka insulta attīstību turpmākajās 90 dienās, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The New England Journal of Medicine.
Ir labi zināma saistība starp holesterīna līmeni un sirds slimību risku, savukārt nesen Dānijā veiktā pētījumā pierādīts, ka holesterīns var ietekmēt arī imūnsistēmu.
6. un 7. aprīlī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Hronisku totālu oklūziju dienas, kuru laikā vadošie invazīvie kardiologi no dažādām pasaules valstīm dalīsies pieredzē hronisku totālu oklūziju jeb aterosklerozes dēļ pilnībā slēgtu sirds vainagartēriju invazīvā ārstēšanā.
Paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības un grūtniecības sākumā var paaugstināt grūtniecības pārtraukšanās risku, pat tad, ja sievietei nav hipertensijas diagnozes.
Vai omega-6 taukskābes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves? Somijā veikta pētījuma rezultāti apliecina, ka var, un omega-6 taukskābes ne tikai pasargā no priekšlaicīgas nāves, bet arī aizsargā no kardiovaskulārām slimībām.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
Jaunā pētījumā atklāts, ka pieaugušajiem, kuriem ir iedzimta sirds slimība, ir augstāks demences risks. Dānijā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 10 000 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību atklāja, ka šie pacientiem ir augstāks agrīnas demences risks pusmūžā.
Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
