SGLT–2 inhibitori ir pirmās līnijas pretdiabēta medikamenti, kuriem pierādīti vairāki kardiovaskulāri ieguvumi. Arī pirms šīs meta–analīzes ir pētīts blakņu profils šai medikamentu grupai, bet šajā ziņojumā informācija atjaunota pēc nesen veikto klīnisko pētījumu datiem. Turklāt, blakņu profila atšķirības pacientiem ar dažādām pamatslimībām nav zināmas.
Zaudējot tikai 1,5 stundas miega naktī, saistītas ar paaugstinātu sistolisko asinsspiedienu sievietēm, secināts nelielā klīniskā pētījumā.
Autoimūnas sistēmiskas iekaisuma slimības (SID) ir saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS), īpaši miokarda infarkta (MI) risku. Tomēr ir ierobežoti dati par SID izplatību un sekām pieaugušajiem, kuriem MI ir bijis agrīnā vecumā.
Saskaņā ar Austrumu Anglijas universitātes (UEA) un Norfolkas un Norvičas universitātes slimnīcas (NNUH) jaunajiem pētījumiem, tādas blakus slimības kā sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu slimības, nieru slimības un vēzis paaugstina Covid-19 nāves risku.
Asiņošana ir viena no biežāk sastopamām ne-išēmiskām komplikācijām pacientiem pēc koronāro asinsvadu revaskularizācijas procedūrām, attiecīgi pagarinot hospitalizācijas laiku un paaugstinot mirstības riskus. Daudzi faktori ietekmē pacienta predispozīciju asiņošanai, tajā skaitā dzimums. Šobrīd ir pieejams neliels pētījumu skaits, kas apraksta populāciju, kas saņem trīskāršu antitrombotisku terapiju (TAT), novērojot ilgtermiņa iznākumus no pacienta dzimuma perspektīvas.
Bēta blokatorus izmanto vairāku sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un šobrīd pierādīts, ka to lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas attīstības risku.
Dažādas plaušu hipertensijas (PH) formas sievietes skar disproporcionāli. Gan dzīvnieku, gan cilvēku pētījumos secina, ka estradiolam piemīt jaukti efekti uz plaušu asinsvadiem. Līdz šim nav noskaidrots, vai priekšlaicīga menopauze varētu būt riska faktors plaušu hipertensijas attīstībai.
Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.
Metformīns ir pirmās izvēles medikaments 2. tipa cukura diabēta (T2DM) ārstēšanā, tomēr pierādījumi, vai metformīna lietošana var palielināt visu cēloņu mirstību vai mirstību no sirds un asinsvadu slimībām pacientiem ar T2DM, joprojām nav pārliecinoši.
Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
