Ir labi zināma saistība starp holesterīna līmeni un sirds slimību risku, savukārt nesen Dānijā veiktā pētījumā pierādīts, ka holesterīns var ietekmēt arī imūnsistēmu.
6. un 7. aprīlī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Hronisku totālu oklūziju dienas, kuru laikā vadošie invazīvie kardiologi no dažādām pasaules valstīm dalīsies pieredzē hronisku totālu oklūziju jeb aterosklerozes dēļ pilnībā slēgtu sirds vainagartēriju invazīvā ārstēšanā.
Paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības un grūtniecības sākumā var paaugstināt grūtniecības pārtraukšanās risku, pat tad, ja sievietei nav hipertensijas diagnozes.
Vai omega-6 taukskābes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves? Somijā veikta pētījuma rezultāti apliecina, ka var, un omega-6 taukskābes ne tikai pasargā no priekšlaicīgas nāves, bet arī aizsargā no kardiovaskulārām slimībām.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
Jaunā pētījumā atklāts, ka pieaugušajiem, kuriem ir iedzimta sirds slimība, ir augstāks demences risks. Dānijā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 10 000 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību atklāja, ka šie pacientiem ir augstāks agrīnas demences risks pusmūžā.
Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Pirmo septiņu dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta gripas gadījuma seškārtīgi palielinās iespējamība, ka attīstīsies akūts miokarda infarkts, secināts pētījumā.
Neskatoties uz dekādēm ilgu profilaksi un ārstēšanas iespējām, kardiovaskulārās slimības vēl arvien ir vadošais nāves cēlonis pasaulē.
Agrāk veiktos pētījumos pierādīts, ka statīnu lietošana samazina kolorektālā vēža specifisko mirstību. Bet šie pētījumi ir bijuši nelieli un nedaudz.
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku pacientiem ar žultsakmeņiem.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
