Janvāra beigās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra speciālisti sadarbībā ar Barselonas Universitātes slimnīcu veica Latvijā divas unikālas sirds operācijas un organizēja semināru, kur savā pieredzē dalījās Eiropas labākie sirds ķirurgi, kuri specializējušies hipertrofiskās kardiomiopātijas ķirurģiskajā ārstēšanā - profesors <em>Eduard Quintana</em> un profesors <em>Carlos A. Mestres</em>.
Pasaulē ātriju fibrilācija ir visbiežākā aritmija pieaugušo vecumā, tomēr, lai gan pētījumu klāsts ir plašs, tā vēl aizvien paliek neatklāta. Vairāk neskaidru jautājumu ir tieši par pacientiem netipiskā vecumā: jauniem pieaugušajiem līdz 45 gadu vecumam, pusaudžiem un bērniem. Epidemioloģiskajos pētījumos ātriju fibrilācijas sastopamības biežums pacientiem, kas jaunāki par 40 gadiem, ir < 0,1 %, biežāk vīriešiem.
Septiņdesmit divus gadus vecs kungs pēc pārslimota Covid–19 ierodas pie ārsta ar sūdzībām par vājumu, samazinātu slodzes panesību, diskomfortu krūtīs, trauksmes epizodēm un miega traucējumiem. Pēdējo reizi pie ārsta bijis pirms septiņiem gadiem, lai iegūtu medicīnisko izziņu transportlīdzekļa vadīšanai. Zināms, ka pēdējā gada laikā niktūrija un epizodiski skeleta sāpes, kuras kļūst biežākas un ilgākas.
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
Lai noskaidrotu, cik efektīvi mijklibošanas terapijā ir cilostazols, pentoksifilīns un beraprosts, tika atlasīti nejaušināti kontrolēti pētījumi no vairākām zinātnisko publikāciju datu bāzēm. Sistemātiskā pārskata galvenie iznākumi bija iešanas attālums (noietais maksimums un no sāpēm brīvais staigāšanas attālums), ko noteica ar skrejceliņa palīdzību, kā arī potītes–brahiālais indekss un medikamentu blaknes. Iekļauto pētījumu kvalitāti noteica ar Kohreina neobjektivitātes riska novērtēšanas rīku.
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
BNP un NT–proBNP ir vērtīgi prognozes marķieri dažādu smaguma pakāpju sirds mazspējas gadījumos. To līmeņa noteikšana plazmā kā papildinājums konvencionālai klīniskai novērtēšanai var klīnicistiem palīdzēt veiksmīgākas ārstēšanas izvēlē.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Sirds mazspēja (SM) ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) kļuvusi par dominējošo sirds mazspējas formu visā pasaulē vienlaikus ar sabiedrības novecošanos un pieaugošo aptaukošanās, cukura diabēta un hipertensijas izplatību. HFpEF klīniskais sindroms ir neviendabīgs un jānošķir gan no sirds mazspējas ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF), gan no citām etioloģijām, kuru ārstēšanas stratēģijas atšķiras. [1]
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).
