Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ziņo, ka 12 Eiropas valstīs par vadošo mirstības cēloni kļuvušas onkoloģiskas slimības, apsteidzot mirstību kardiovaskulāru slimību dēļ, kas ilgstoši bija biežākais mirstības iemesls. Kardiovaskulāro slimību incidence pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ievērojami mazinājusies.
Miokarda infarkta risks ir augstāks tiem cilvēkiem, kuri pakļauti lielākam satiksmes radītam troksnim. Nedaudz augstāks risks ir cilvēkiem, kuri pakļauti automašīnu un vilcienu radītajam troksnim, bet zemāks tiem, kuri pakļauti lidmašīnu satiksmes radītajam troksnim.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
15 gadus ilgā pētījumā par 1,1 miljonu pacientu ar ātriju fibrilāciju noskaidrots, ka sievietēm ir par 23% lielāka iespēja tikt stacionētām akūta išēmiska insulta dēļ nekā vīriešiem.
13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
Statīni ir vienlīdz efektīvi koronāro notikumu riska mazināšanā kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr novērots, ka sievietēm tos izraksta retāk. Pētījumā atklāti četri faktori, kas ir šo dzimumu atšķirību pamatā pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS).
Sestdien, 23.aprīlī, Rīgā notika Baltijas pirmā Pulmonālās Hipertensijas konference, kura vienkopus pulcēja Eiropas vadošos Pulmonālās hipertensijas speciālistus, lai dalītos pieredzē un zināšanās par šīs retās slimības diagnostikas un ārstēšanas iespējām.
Aromatāzes inhibitori, ko lieto krūts dziedzera vēža pacienšu ārstēšanā, salīdzinot ar tamoksifēnu nav saistīti ar palielinātu fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (miokarda infarkts, insults).
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
