Jau iepriekš veiktos pētījumos bija noskaidrots, ka hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vēlākā dzīves laikā. Tomēr iepriekš veiktajos pētījumos netika ņemtas vērā sekojošās grūtniecības un komplikācijas to laikā, kas var būt nozīmīgi šīs saistības jaucējfaktori.
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
Gados vecām sievietēm (pēc 75 gadu vecuma), kuras lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, ir paaugstināts cukura diabēta attīstības risks, secināts Austrālijā veiktā pētījumā.
Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Nav vienota viedokļa par testosterona aizvietojošās terapijas drošumu, ņemot vērā atsevišķos pētījumos pierādīto paaugstināto sirds un asinsvadu slimību risku.
Šobrīd nav pieejama efektīva Alcheimera slimības ārstēšana, un jaunu molekulu izstrāde vēl ir tālā nākotnē. Tomēr ir zināms, ka daži no citām slimībām izrakstītajiem medikamentiem ir saistīti ar zemāku Alcheimera slimības risku.
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ziņo, ka 12 Eiropas valstīs par vadošo mirstības cēloni kļuvušas onkoloģiskas slimības, apsteidzot mirstību kardiovaskulāru slimību dēļ, kas ilgstoši bija biežākais mirstības iemesls. Kardiovaskulāro slimību incidence pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ievērojami mazinājusies.
Miokarda infarkta risks ir augstāks tiem cilvēkiem, kuri pakļauti lielākam satiksmes radītam troksnim. Nedaudz augstāks risks ir cilvēkiem, kuri pakļauti automašīnu un vilcienu radītajam troksnim, bet zemāks tiem, kuri pakļauti lidmašīnu satiksmes radītajam troksnim.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
