Bēta blokatori ir plaša preparātu grupa, ko labi zina un plaši izmanto jau daudzus gadus: pirmais bēta blokators tika izgudrots 1960. gadā. Parasti tos lieto hroniskas koronāras slimības, sirds mazspējas un aritmiju gadījumā. Pēdējos gados aktualizējusies diskusija par tādām negatīvām bēta blokatoru īpašībām kā lipīdu profila pārmaiņas, ietekme uz ķermeņa masu, slodzes tolerances samazināšana.
Šis ir trešais aritmijām veltītais raksts, iepriekš pārrunājām aritmiju mehānismus un ārstēšanas pamatus, supraventrikulāras tahikardijas (raksti 2014. gada maija numurā un augusta numurā). Lasītājiem ar tiem ieteicams iepazīties. Arī priekškambaru mirdzaritmija pieder supraventrikulārām tahikardijām, jo patoloģiskie procesi šīs slimības gadījumā pamatā notiek priekškambaru miokardā.
Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.
14. novembra naktī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā veikta sirds transplantācijas operācija 50 gadus vecam vīrietim. Operācija sākās plkst. 3:00 naktī un tika pabeigta 8:00 no rīta. Pacients atrodas kardioreanimācijā mediķu kontrolē.
Katram, kurš ienāk Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītājas JANĪNAS ROMANOVAS kabinetā uz ilgāku sarunu, viņa vispirms izmēra asinsspiedienu. “Hipertensija ir klusā slepkava. Ne tikai pacienti, pat daudzi ārsti nezina, cik tas ir nopietni. Vai arī zina un neņem galvā. Jau kopš agras bērnības visi viņu sauc par Janu. Darīsim arī mēs tāpat!
Ikdienā bieži lietojam vārdu “depresija”, ar to domājot nogurumu, nomāktību, hronisku stresu. Populārs izteiciens jau no studentu laikiem ir “pavasara depresija” — stāvokļi un situācijas, ko viegli varam novērst ar regulāru fizkultūru, pareizu uzturu, adekvātu atpūtu un kam nav nekāda sakara ar depresijas diagnozi. Taču ikdienas praksē nepamanām pacientus, kam neārstēta depresija var pasliktināt kādas slimības gaitu.
Akūti koronāri sindromi (AKS) ir viena no galvenajām kardioloģijas problēmām Latvijā, kas saistīta ar hospitalizācijas biežumu un mirstību. [2] Sirds un asinsvadu slimību (SAS) un jo īpaši koronārās sirds slimības (KSS) efektīva un ar zinātniskiem pierādījumiem pamatota profilakse ir svarīga Latvijas veselības aprūpes problēma. [3]
Visā pasaulē hipertensija arvien ir biežākais maināmais kardiovaskulāro slimību riska faktors, tā skar 25–30% pieaugušo, bet gados vecu cilvēku populācijā tās izplatība pieaug līdz 70–80%. Lai gan ārstēšanas iespējas ir plašas, 45–80% pacientu ārstēšanas mērķi nesasniedz, tāpēc tiek meklētas aizvien jaunas terapijas iespējas.
Ar šo publikāciju turpinām aritmoloģijas tēmu, kas sākta žurnāla «Doctus» 2014. gada maija numurā ar rakstu par aritmiju mehānismiem un ārstēšanas pamatiem.
Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
