Traumatisku akūtu subdurālu hematomu gadījumā lielākoties nepieciešama ķirurģiska evakuācija ar kraniotomijas (kaula lēveris tiek aizstāts) vai dekompresijas kraniektomijas (kaula lēveris netiek aizstāts) palīdzību. Ar kraniektomijas palīdzību var novērst intrakraniālas hipertensijas attīstību, bet nav skaidrs, vai šis operācijas veids ir saistīts ar labāku klīnisko iznākumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir ieviesta un tiek lietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek lietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.
Aug nepieciešamība pēc jaunām, mazāk invazīvām krūts rekonstrukcijas metodēm krūts vēža pacientēm pēc mastektomijas. Lai izvērtētu pacienšu dzīves kvalitātes izmaiņas atkarībā no krūts rekonstrukcijā izmantotās metodes (autologs taukaudu transfērs [ATT] pret implantiem) tika veikts BREAST nejaušināti kontrolēts pētījums septiņās Nīderlandes klīnikās.
Anaplastiska vairogdziedzera vēža (AVV) gadījumā izdzīvotības rādītāji joprojām saglabājas zemi – šis ir agresīvākais no vairogdziedzera vēža apakštipiem. Tomēr, šobrīd pieejamās mērķa un imūnterapijas metodes paver jaunas iespējas slimības ārstēšanā. Lai novērtētu, kā ārstēšanas stratēģijas izvēle un vēzi raksturojošie lielumi ietekmē kopējo izdzīvotību (overall survival), tika veikts retrospektīvs gadījumu sēriju pētījums.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 23 gadus vecai papilomatozes pacientei tika veikta ārkārtīgi sarežģīta un Latvijā un pat visā pasaulē unikāla balsenes un trahejas daļas rekonstrukcijas operācija, lai sieviete spētu patstāvīgi elpot, ēst un runāt.
Kādi ir aortas disekcijas un visu iemeslu nāves riski pacientiem ar asimptomātisku, ķirurģiski nekoriģētu ascendējošās torakālās aortas aneirismu? Kā prognozi ietekmē aneirismas izmērs?
Cilvēkiem, kuriem ir veikta bariatriskā ķirurģija, var būt paaugstināts epilepsijas attīstības risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Līdzšinējie dati A tipa aortas disekcijas gadījumā uzrādījuši mirstības rādītāju 1—2 % pirmajās 48 h kopš stacionēšanas. Kādas ir jaunākajās izmaiņas statistiskajos rādītājos pēc starptautiskā reģistra datiem?
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]