Apmēram 40 % pacientu ar ankilozējošo spondilītu novēro pēkšņu priekšējā uveīta simptomu parādīšanos. Pacients ar priekšējo uveītu, īpaši, ja analīzēs parādās pozitīvs HLA B27, jāizjautā par sāpēm muguras lejasdaļā un klīniski jāizvērtē.
Neatliekami stāvokļi oftalmoloģijā ir situācijas, kad tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums redzes funkcijai, ja medicīnisku palīdzību nesniedz pirmajās stundās. Neatliekams stāvoklis oftalmoloģijā var rasties veselam cilvēkam, piemēram, traumas rezultātā, un tas var būt hroniska veselības stāvokļa paasinājums, kad jāārstē neatliekami.
Bieži vien pacienti sūdzas par dažādiem redzes traucējumiem, tomēr, veicot izmeklējumus, secināms, ka cēlonis nav meklējams acīs. Rakstā aplūkoti pieci klīniskie gadījumi, kad redzes traucējumu cēlonis saistīts ar citām orgānu sistēmām, nevis redzes orgānu.
Kāds Vīnes oftalmologs reiz teicis: “Ir divu veidu glaukomas pacienti: tādi, kam palīdz viss, lai ko ar viņiem darītu, un tādi, kam nepalīdz nekas no tā, ko ar viņiem dara.” Šajā rakstā aplūkosim intraokulārā spiediena (IOP) izmaiņas pacientiem pēc kataraktas operācijas un glaukomas medikamentozās ārstēšanas iespējas.
Pētījumā par pacientiem, kuriem veikta radzenes transplantācija, noskaidrots, ka sagaidāms sliktāks rezultāts, ja sievietei transplantēta vīrieša radzene. Tas nozīmē, ka lai samazinātu transplantāta komplikāciju ai atgrūšanas attīstības risku, būtu noderīgi transplantēt radzeni no tā paša dzimuma donora.
Epifora jeb asaru tecēšana ir ļoti biežs simptoms, kas līdz ar vispārēju populācijas novecošanu kļūst arvien biežāks. [1] Epiforu rada līdzsvara traucējumi starp asaru ražošanu un drenāžu. Šajā rakstā par to, kādi ir biežākie epiforas attīstības iemesli, kā pacientu pareizi izmeklēt, lai noteiktu precīzu diagnozi, un kā izvēlēties ārstēšanu.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
Presbiopija jeb vecuma tālredzība saistīta ar akomodācijas spēju samazināšanos, tāpēc traucēta acs spēja uz tīklenes fokusēt attēlus tuvumā. Saskaņā ar starptautisko slimību klasifikāciju (SSK–10) presbiopija (presby — vecs; opis — redze) pieder refrakcijas un akomodācijas traucējumu klasei (H 52.4).
Vēl decembrī oftalmoloģe, medicīnas doktore, docente RASMA LŪKINA strādāja, bet nu pēc gandrīz 59 (!) ārstes darba gadiem pierod dzīvot rimtākā ritmā.
Diabētiskās retinopātijas attīstības pamatā ir vairāki procesi – izmainīts metabolisms, oksidatīvs stress, subklīnisks iekaisums. Dažas ārstēšanas metodes, kas samazina iekaisumu, pierādījušas savu efektivitāti diabētiskās retinopātijas attīstības aizkavēšanā, līdz ar to jādomā, ka iekaisums ir būtisks retinopātijas attīstības komponents.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
