Apelsīnu ēšana pasargā no mākulas deģenerācijas
Jaunā pētījumā pierādīts, ka regulāra apelsīnu ēšana aizsargā pret mākulas deģenerāciju.
Oftalmoloģija
Sausās acs simptomu epidemioloģija pēc kataraktas ķirurģijas
Pētījuma mērķis bija novērtēt pēc ķirurģijas sāpju definētu kā sausās acs simptomi biežumu un riska faktorus 6 mēnešus pēc kataraktas operācijas.
Sausās acs sindroms. Diagnostika, ārstēšana, profilakse
Lai acis paliktu veselas un ikdienā mums būtu komfortabli, acīm nepieciešamas asaras. Ja ir samazināta asaru sekrēcija, pastiprināta asaru iztvaikošana vai asaru saturs ir ķīmiski nepilnvērtīgs, to sauc par sausās acs sindromu.
Glaukoma. No patoģenēzes līdz ārstēšanai
Pasaulē glaukoma ir zināma kā viens no lielākajiem invaliditātes izraisītājiem, tā ir otrais biežākais akluma cēlonis pasaulē — 8 % gadījumu. [1] Glaukoma ir optiska neiropātija, kas izpaužas ar tipiskiem redzes lauka defektiem, galvenokārt saistīta ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu. [2]
Cukura diabēta pacientiem ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
Autoimūna orbitopātija. Rezistenta pret glikokortikosteroīdiem
Autoimūna orbitopātija ir potenciāla redzi apdraudoša slimība, kam raksturīgas retrobulbāro audu iekaisīgas pārmaiņas un/vai orbītas taukaudu proliferācija, palielinot saistaudu un ekstraokulāro muskuļu tilpumu.
Acu slimības kontaktlēcu lietotājiem
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti.
Bīstamās rotaļlietas. Lāzeru starojuma ierosināts tīklenes bojājums
Lāzeru izmantojums ikdienas dzīvē pēdējos gados strauji audzis, sākot ar rotaļlietām, lāzeru šoviem un beidzot ar ārstnieciskiem, pat militāriem nolūkiem. Plašais lāzeru klāsts palielina risku lāzera starojuma ierosinātiem tīklenes bojājumiem un kļūst par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu.
Medicīna 2050. II daļa: gastroenteroloģija, alergoloģija, oftalmoloģija
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
Apkārtējās vides ietekme uz acīm
Asarām ir svarīga nozīme acu veselībā un redzes veselībā. Katru reizi, kad mēs pamirkšķinām, acs virsmu pārklāj asaru veidota aizsargplēvīte. Ja nemirkšķinām pietiekami bieži, uz acs priekšējās virsmas var izveidoties sausi rajoni, kas pasliktina mūsu redzi.
Lasītākais Doctus.lv
D vitamīns un nieru veselība
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Vai pastāv atšķirības starp dzimumiem antitrombotiskās terapijas efektivitātē un drošumā?
Antitrombotiskā terapija, t.i. antiagreganti un antikoagulanti, ir vadlīnijās rekomendēta standartaprūpe pacientiem ar diagnosticētu koronāro artēriju slimību. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta-analīzē vērtētas ar dzimumu saistītās atšķirības antitrombotiskai terapijai pacientiem ar diagnosticētu koronāro artēriju slimību.
Nogurums, trauksme, sāpes? Tie var būt maskēti multiplās sklerozes simptomi
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Antidepresanti. Ieteikumi veiksmīgai lietošanai
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
ARTJOMS ŠPAKS. Ilgtermiņa, nevis epizodiskas uzvaras
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 87
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 204
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 367
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 210
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 362
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 318
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 568
Ķ
- Ķirurģija 206
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 75
- Neiroloģija 421
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 89
- Onkoloģija 268
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 239
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 294
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 159
R
S
- Sabiedrības veselība 367
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 106
- Uzturzinātne 101