Kāds Vīnes oftalmologs reiz teicis: “Ir divu veidu glaukomas pacienti: tādi, kam palīdz viss, lai ko ar viņiem darītu, un tādi, kam nepalīdz nekas no tā, ko ar viņiem dara.” Šajā rakstā aplūkosim intraokulārā spiediena (IOP) izmaiņas pacientiem pēc kataraktas operācijas un glaukomas medikamentozās ārstēšanas iespējas.
Pētījumā par pacientiem, kuriem veikta radzenes transplantācija, noskaidrots, ka sagaidāms sliktāks rezultāts, ja sievietei transplantēta vīrieša radzene. Tas nozīmē, ka lai samazinātu transplantāta komplikāciju ai atgrūšanas attīstības risku, būtu noderīgi transplantēt radzeni no tā paša dzimuma donora.
Epifora jeb asaru tecēšana ir ļoti biežs simptoms, kas līdz ar vispārēju populācijas novecošanu kļūst arvien biežāks. [1] Epiforu rada līdzsvara traucējumi starp asaru ražošanu un drenāžu. Šajā rakstā par to, kādi ir biežākie epiforas attīstības iemesli, kā pacientu pareizi izmeklēt, lai noteiktu precīzu diagnozi, un kā izvēlēties ārstēšanu.
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
Presbiopija jeb vecuma tālredzība saistīta ar akomodācijas spēju samazināšanos, tāpēc traucēta acs spēja uz tīklenes fokusēt attēlus tuvumā. Saskaņā ar starptautisko slimību klasifikāciju (SSK–10) presbiopija (presby — vecs; opis — redze) pieder refrakcijas un akomodācijas traucējumu klasei (H 52.4).
Diabētiskās retinopātijas attīstības pamatā ir vairāki procesi – izmainīts metabolisms, oksidatīvs stress, subklīnisks iekaisums. Dažas ārstēšanas metodes, kas samazina iekaisumu, pierādījušas savu efektivitāti diabētiskās retinopātijas attīstības aizkavēšanā, līdz ar to jādomā, ka iekaisums ir būtisks retinopātijas attīstības komponents.
Daudziem slaveniem gleznotājiem bijuši dažādi redzes traucējumi — pēc laika mainījies viņu mākslas stils, ko saista ar redzes traucējumiem, bet mākslinieki tāpēc kļuvuši vēl pazīstamāki.
Pētnieki noskaidrojuši, ka acu pilieni varētu būt noderīgi straujas redzes pasliktināšanās profilaksei bērniem ar miopiju. Piecu gadu ilgā pētījumā noskaidrots, ka nelielas devas atropīna pilienu lietošana būtiski samazina tuvredzības progresēšanu.
Leeds universitātē (Lielbritānijā) pētnieks strādā pie jaunas lēcas izveides, lēcas materiāls ir tas pats, ko izmanto viedtālruņu un televizoru ekrānos. Iespējams, šī jaunā lēca var palīdzēt cīņā pret tālredzību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!