Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Presbiopija. Vai iespējams ārstēt farmakoloģiski?

I. Solomatins
Presbiopija jeb vecuma tālredzība saistīta ar akomodācijas spēju samazināšanos, tāpēc traucēta acs spēja uz tīklenes fokusēt attēlus tuvumā. Saskaņā ar starptautisko slimību klasifikāciju (SSK–10) presbiopija (presby — vecs; opis — redze) pieder refrakcijas un akomodācijas traucējumu klasei (H 52.4).

Diagnoze ir klīniska, to pamato ar pacienta subjektīvajiem datiem. Joprojām nav efektīvas terapijas, pasaulē aizvien tiek veikti pētījumi jaunu terapijas metožu atklāšanā. Mūsdienās vecuma tālredzības terapija ir redzes korekcija ar kontaktlēcām vai brillēm vai ķirurģiska iejaukšanās.

Epidemioloģija

Epidemioloģisko datu par presbiopiju nav daudz, jo presbiopijas reģistrācija nav precīza. Presbiopijas korekcijas aktualitāte pieaug, jo palielinās cilvēka mūža vidējais ilgums un pieaug pasaules iedzīvotāju skaits. Nekoriģēta vecuma tālredzība ir būtisks redzes traucējumu iemesls visā pasaulē.

Tā kā presbiopija ir fizioloģisks process un ir zināms vecums, kad vecuma tālredzība sāk attīstīties, tad iespējams aprēķināt aptuveno presbiopijas pacientu skaitu. 2011. gadā izskaitļots, ka pasaulē ar presbiopiju sirga apmēram 1,2 miljardi cilvēku. Aptuveni 60 % no viņiem ar nekoriģētu vecuma tālredzību ir jaunāki par 50 gadiem.

Presbiopija var kļūt par vienu no aktuālākajām 21. gadsimta problēmām; prognozē, ka 2050. gadā 21 % no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita būs cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem.

Attīstības mehānismi

Presbiopijas attīstības mehānismus sāka pētīt tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, tad arī tika izvirzītas pirmās teorijas, taču tikai pēdējā laikā presbiopijas attīstības mehānisms, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kļuvis skaidrāks.

Ir zināms, ka skaidru redzi tuvumā nodrošina vairāki mehānismi. Pie tiem pieder intraokulārie mehānismi, kad tiek mainīts lēcas virsmas izliekums, zīlītes diametrs, tilpums un lielums, priekšējās kameras, radzenes priekšējās un mugurējās daļas izliekums, radzenes priekšējās virsmas asfēriskās perifērās daļas indeksi, radzenes optiskās aberācijas, lēcas biezums, lēcas densitometrijas blīvums, ciliārā ķermeņa biezums, Cinna saišu garums. Simptomu parādīšanos ietekmē arī apgaismojuma intensitāte, profesionālā darbība. Būtiska nozīme ir gan darba attālumam (tas ietekmē zīlītes izmēru), gan apgaismojumam — jo spilgtāks apgaismojums, jo acs, pateicoties miozei, labāk spēj fokusēt attēlu.

Presbiopijas ķirurģiskas korekcijas iespējas. [5] Presbiopijas ķirurģiskas korekcijas iespējas. [5]
Attēls
Presbiopijas ķirurģiskas korekcijas iespējas. [5]

Zīlītes diametrs ir “triādes” daļa, kas nodrošina redzi tuvumā. Par triādi uzskata akomodāciju, konverģenci un miozi. Zīlītes diametrs un apgaismojums ir svarīgi akomodācijai.

Pētījumos apstiprinātas dzimuma atšķirības presbiopijas smaguma noteikšanā. Sievietēm nepieciešama spēcīgāka presbiopijas korekcija, salīdzinot ar vīriešiem. Ja salīdzina vīriešus un sievietes vienā vecumgrupā, tad sievietēm ir izteiktāka vecuma hipermetropija.

Vairāki pētījumi apliecina, ka presbiopijas pirmo simptomu parādīšanās laiks atkarīgs arī no vides faktoriem, jo nelabvēlīgu ietekmi uz kristālisko lēcu rada saules radiācija, īpaši ultravioletais starojums.

Akomodācija

Akomodācija nepieciešama, lai skaidri saskatītu attēlus tuvumā. Akomodācija notiek, mainoties lēcas izliekumam, savukārt tas ļauj visos gadījumos fokusēt attēlu uz tīklenes fovea centralis. Šo procesu regulē ciliārā ķermeņa muskuļi. Apskatot tuvus priekšmetus, beznosacījuma refleksu dēļ muskuļi kontrahējas un šķiedras atslābst, bet lēca, atbrīvojoties no sasprindzinājuma, vairāk izliecas, tāpēc stiprāk lauž gaismas starus.

Lēcas elastīgums

“Vecuma tālredzība” nav veiksmīgākais termins, ko attiecināt uz presbiopiju, jo akomodācijas spēju mazināšanās notiek ne jau vecuma dēļ, bet gan tāpēc, ka zūd kristāliskās lēcas elastīgums (tas ir normāls attīstības mehānisms). Šis process sākas jau skolas vecumā, bet cilvēks to pamana pēc 40 gadiem. Cilvēkam 40—45 gadu vecumā, sasprindzinot redzi un aplūkojot tuvus priekšmetus, parādās grūtības. Tas var būt spiediens acīs, galvassāpes. Parādās vēlme priekšmetu attālināt, lai to saskatītu, bet, attālinot priekšmetus uz fokusa zonu, tie kļūst nepietiekami salasāmi, tāpēc nepieciešama redzes korekcija.

Intraokulārais spiediens

Akomodācija ietekmē arī acs hidrodinamikas mehānismus. Aktīva akomodācijas mehānisma gadījumā pazeminās intraokulārais spiediens. Tādējādi lēcas palielināšanās ekvatora zonā samazina akomodācijas iespējas, attiecīgi pieaug intraokulārais spiediens, bet tas var veicināt primāras atvērta kakta glaukomas attīstību. Aktīva akomodācijas spēja sekmē intraokulārā spiediena pazemināšanos, ko izteiktāk novēro miopijas un emetropijas refrakcijas gadījumā.

Presbiopijas diagnostikas pamatā ir klīniskie dati, bet svarīgi izvērtēt arī citu acu slimību iespējamību, piemēram, kataraktas, kas arī biežāk attīstās pēc 45 gadu vecuma. Jāizslēdz glaukoma — to veic, mērot intraokulāro spiedienu, izvērtējot redzes lauku, apskatot fundus oculi un izvērtējot redzes nerva stāvokli. Tā kā intraokulārā spiediena paaugstināšanās virs normas var būt arī biezas radzenes gadījumā, jāveic pahimetrija.

Presbiopijas korekcijas iespējas

Funkcionālā uzskatā presbiopija veiksmīgi atrisināma ar briļļu korekciju. Lai iegūtu asu priekšmeta attēlu uz tīklenes, acs priekšā novieto pozitīvu lēcu, kas fokusu pārvieto uz tīkleni. Šī lēca sākumā kompensē daļējo akomodācijas novājināšanos, bet apmēram 60 gadu vecumā, kad akomodācijas spējas izzudušas, kompensē arī visu akomodācijas zudumu. Koriģē atbilstīgi vecumam, ņemot vērā tāluma koriģējošās lēcas stiprumu: ik uz 10 mūža gadiem +1 Dsph: 40 gadu vecumā +1 Dsph, 45 gadu vecumā +1,5 Dsph, 50 gadu vecumā +2,0 Dsph, 55 gadu vecumā +2,5 Dsph, 60 gadu vecumā +3,0 Dsph. Korekcijas iespējas ar brillēm un kontaktlēcām parādītas 1. tabulā.

Presbiopijas korekcijas iespējas Presbiopijas korekcijas iespējas
1. tabula
Presbiopijas korekcijas iespējas

Farmakoloģiska ārstēšana

Salīdzinoši jauna ārstēšanas metode ir farmakoloģiska presbiopijas korekcija, par ko pēdējos gados parādās arvien vairāk publikāciju, tomēr oftalmoloģijas praksē to vēl plaši neizmanto. To var izmantot pacientiem, kam presbiopija tikai sāk veidoties, —vecumgrupā no 40 līdz 50 gadiem. Veikti ar placebo kontrolēti pētījumi, kuru rezultāti parādīja iespēju ieviest farmakoloģisku terapiju presbiopijas profilaksei. Šie medikamenti ir karbahols, kas ir holīnmimētiķis, un brimonidīns, kas ir alfa–2 adrenomimētiķis. Šos medikamentus plaši lieto glaukomas terapijā, bet presbiopijas gadījumā tie panāk miozi, kas ļauj tuvus attēlus precīzāk fokusēt uz tīklenes. Šo medikamentu kombināciju var izmantot kā alternatīvu vecuma tālredzības ārstēšanas taktiku.

Diemžēl nav pētījumu, kas pierādītu ilgstošu šo medikamentu terapijas efektu, jo pētījumos maksimālais terapijas ilgums bijis trīs mēneši, bet pētāmās vecumgrupas — pacienti vecumā no 43 līdz 56 gadiem, kuriem iepriekš nav veikta presbiopijas korekcija. Tādējādi nav zināma šo medikamentu efektivitāte pēc 56 gadu vecuma vai ar iepriekš veiktu presbiopijas korekciju.

Pētīta arī holīnerģiskās vielas kombinācijas efektivitāte ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem presbiopijas aizkavēšanā. Ir zināms: kad notiek parasimpātiskā stimulācija ar pilokarpīnu, notiek ciliārā muskuļa spazmatiska kontrakcija, palielinās lēcas biezums, kas, savukārt, uzlabo fokusu → uzlabojas redze tuvumā, taču pavājinās redzes asums attālumā, jo lēca nespēj mainīt biezumu vai novietojumu. Kombinējot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ar parasimpātiskās sistēmas agonistiem, zīlītes un ciliārā muskuļa kontrakcija pavājinās, tas ļauj lēcai mainīt formu un pozīciju, sniedzot iespēju redzēt gan tuvumā, gan tālumā. Kombinācija ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem mazina lokālo iekaisumu, kas attīstās sekundāri pēc hroniskas stimulācijas ar pilokarpīnu (fiksēta zīlīte, mugurējās sinehijas un pigmenta dispersija).

Medikamenti presbiopijas ārstēšanā pētīti vairākus gadus. Iegūti dati par redzes uzlabošanos, lietojot karbaholu, pilokarpīnu (muskarīna receptoru stimulatori), fizostigmīnu (antiholīnesterāzes inhibitors). Tomēr visu šo medikamentu lietošanas gadījumā novēroja lokālu iekaisuma reakciju — pievienojot diklofenaku, to izdevās nomākt. Izpētīts, ka visefektīvākā kombinācija ir pilokarpīns ar diklofenaku: to lietojot presbiopijas ārstēšanai, nenovēro blaknes. Pētījumā, kur šāda kombinācija izmantota piecus gadus, konstatēts, ka visizteiktāko efektu novēro pirmajā gadā; turpinot lietošanu, efekts saglabājās vēl četrus gadus, kamēr pacientus novēroja. Pacientiem, kas piedalījās pētījumā, redzes stiprums pētījuma laikā nepasliktinājās.

Refraktārā ķirurģija

Pēdējos desmit gados plaši attīstījusies refraktārā ķirurģija presbiopijas korekcijai. Šobrīd ir vairākas refraktārās ķirurģijas iespējas, tās parādītas attēlā. Katrai refraktārās ķirurģijas metodei ir savas indikācijas un kontrindikācijas.

Ir divi virzieni presbiopijas korekcijai:

  • dabiskās akomodācijas mehānisma atjaunošana,
  • optiskā akomodācijas deficīta kompensācija.

Mūsdienu iespējas presbiopijas korekcijā atspoguļotas 2. tabulā.

Mūsdienu iespējas presbiopijas korekcijā Mūsdienu iespējas presbiopijas korekcijā
2. tabula
Mūsdienu iespējas presbiopijas korekcijā

Literatūra

  1. Laganovska G. Acu slimības. Rīga, Nacionālais apgāds, 2008; 169–170.
  2. Markovs J. Medicīniskā histoloģija. Rīga: EVE, 2008; 184–185.
  3. Abdelkader, A. Improved Presbyopic Vision With Miotics. Eye Contact Lens, 2015; 41(5): 323–327.
  4. Ahmad BU, Shah GK, Hardten DR. Presbyopia-correcting intraocular lenses and corneal refractive procedures: a review for retinal surgeons. Retina (Philadelphia, Pa.), 2014; 34(6): 1046–1054.
  5. Charman WN. Developments in the correction of presbyopia II: surgical approaches. Ophthalmic & Physiological Optics: The Journal Of The British College Of Ophthalmic Opticians (Optometrists), 2014; 34(4): 397–426.
  6. Frick KD, Joy SM, Wilson DA, Naidoo KS, Holden BA. The Global Burden of Potential Productivity Loss from Uncorrected Presbyopia. Ophthalmology, 2015; 122(8): 1706–1710.
  7. Cardona G, Lopez S. Pupil diameter, working distance and illumination during habitual tasks. Implications for simultaneous vision contact lenses for presbyopia. J Optom, 2015.
  8. Hickenbotham A, Roorda A, Steinmaus C, Glasser A. Meta-analysis of sex differences in presbyopia. Invest Ophthalmol Vis Sci, 2012; 53(6): 3215–3220.
  9. Schachar RA. Equatorial lens growth predicts the age-related decline in accommodative amplitude that results in presbyopia and the increase in intraocular pressure that occurs with age. Int Ophthalmol Clin, 2008; 48(1): 1–8.
  10. Goldberg DB. Computer-animated model of accommodation and presbyopia. Journal Of Cataract And Refractive Surgery, 2015; 41(2): 437–445.
  11. Stojanovic NR, Panagopoulou SI, Pallikaris IG. Cataract Surgery with a Refractive Corneal Inlay in Place. Case Rep Ophthalmol Med, 2015: 230801.
  12. Балашевич ЛИ. Хирургическая коррекция аномалий рефракции и аккомодации. Санкт-Петербург, Человек, 2009.
  13. Розанова ОИ, Щуко АГ. Пресбиопия. Москва, Офтальмология, 2015.
Saistītie raksti

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Ķirurģisko pacientu uzskaite un analīze pēc Amerikas Anesteziologu biedrības klasifikācijas*

Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]

M. Saulīte, D. Mackēvičs, M. Ansons, J. Stepanovs, O. Loiteršteine, G. Ivanova, A. Ozoliņa

Dzemdes mioma. Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]

J. Žodžika, Z. Grabe, D. Matule, S. Smilga, L. Kornete
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U