Peldoši apduļķojumi stiklveida ķermenī ir dažādas stiklveida ķermeņa patoloģijas, kas var parādīties jebkurā vecumā. Latīniski to sauc par miodezopsiju, un noteiktā vecumā to konstatē lielākajai daļai pacientu. Parasti sūdzas, ja to skaits, izmēri un apjoms palielinājušies, ko biežāk novēro pēc galvas traumām, fiziskām slodzēm, asinsspiediena svārstībām, lietojot antikoagulantus, grūtniecības laikā un citos gadījumos. Parasti tos ievēro, skatoties uz gaišu fonu.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais akluma cēlonis pasaulē. Tā kā sabiedrība noveco, šī problēma varētu skart 20% iedzīvotāju. Smagas norises VMD (arī neovaskulāra) saistīta ar progresējošiem redzes traucējumiem. Galvenie riska faktori ir smēķēšana, uztura paradumi, sirds–asinsvadu sistēmas slimības un ģenētiskie marķieri. Šobrīd ārstēšanas iespējas ir anti-VEGF injekcijas acī kombinācijā ar citām metodēm, bet tiek meklētas arvien jaunas un pacientam vieglāk lietojamas un izturamas ārstēšanas metodes.
Ne jau visi, kurus bērnībā apmirdzējusi rampas gaismas, noteikti kļūst par aktieriem. Ir vēl kāda profesija, kas vilina pat vairāk, – ārsta darbs. Vismaz tā šķita filmas Puika galvenās lomas – Janča – tēlotājam INDARAM LĀCIM. Tagad viņš ir acu ārsts dr. Lūkina acu klīnikā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģijas klīnikas lāzeroftalmoloģijas nodaļā.
No medicīnas attālinātie par bērnu acu ārsti Sandru Valeiņu pirmo reizi, iespējams, izdzirdēja pērn kāda negadījuma dēļ. Mediķi izmeklēšanai nodeva materiālus par mātes iespējamo vardarbību pret savu vājredzīgo nepilngadīgo meitu, ārstes ilggadējo pacienti.
Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas.
Cukura diabēts (CD) XXI gadsimtā kļūst par epidēmiju, un tiek prognozēts, ka tuvākajos gados tīklenes speciālistu lielāko darba daļu veidos diabētiskā retinopātija (DR). Cukura diabēta incidences palielināšanos nosaka iedzīvotāju novecošanās, urbanizācijas procesi, dzīvesveida un diētas izmaiņas, kas veicina aptaukošanos un fizisko aktivitāšu samazināšanos. Aprēķināts, ka laikposmā no 2007. līdz 2025. gadam saslimstība ar cukura diabētu palielināsies 2,7 reizes, turklāt iedzīvotāju skaits šajā laikā pieaugs par 19,4%, bet saslimušo skaits ar CD – par 54%, sasniedzot 380 miljonus līdzšinējo 246 miljonu vietā.
Žurnāla iepriekšējā numurā rakstā par “sarkanās acs” sindromu ieskicējām, cik daudzveidīgu slimību izpausme var būt šis simptoms – dažādas etioloģijas konjunktivīti, to simptomātiskā terapija. Raksta otrajā daļā autores piedāvā gan retāk sastopamos cēloņus “sarkanai acij” – glaukoma, priekšējais uveīts –, gan bieži sastopamo sauso acu sindromu.
Oftalmoloģijā ir plašs acs stāvokļu un slimību spektrs: no vienkāršiem redzes traucējumiem, ko izraisa paaugstināti redzes sasprindzinājumi, līdz pat tādām saslimšanām kā glaukoma un cukura diabēts, kuru komplikācijas ir viens no biežākajiem akluma iemesliem dažādiem cilvēkiem visā pasaulē. Gan oftalmologiem, gan arī ģimenes ārstiem praksē jāsastopas ar pacientiem, kas sūdzas par “sarkano aci”. Šajā rakstā mēģināsim apkopot biežākos tās iemeslus, parādot to daudzo stāvokļu iespējamību, pie kuriem novēro “sarkano aci”.
Pasaules praksē plašāk ieviesies termins “autoimūnā oftalmopātija”, tomēr, šķiet, pareizāks ir termins “autoimūnā orbitopātija”, jo izmaiņas skar ne tikai pašu acs ābolu (ophthalmos), bet visus audus orbītā un pat ap to, piemēram, plakstus. Autoimūno orbitopātiju (AO) patiešām visbiežāk vērojam Roberta Greivsa tireotoksikozes slimniekiem, retāk – arī slimniekiem ar normālu vairogdziedzera funkciju, vēl retāk – slimniekiem ar hipotireozi. Pēdējā variantā ar zināmu varbūtību tā ir posttireotoksiska hipotireoze, varbūt arī tad, kad tireotoksikozes fāze palikusi nediagnosticēta, kas nemaz nav nereāli, zinot, ka tireotoksikozes slimniekiem uz simpatotonijas fona ir tieksme disimulēt, slimību neatzīt.
Katarakta ir viens no biežākajiem redzes pazemināšanās iemesliem, kuru nevar uzlabot ar brillēm. No otras puses – tā ir slimība, kuras ķirurģiskā ārstēšana ir visefektīvākā visā medicīnā; lēcas operācija parasti ļauj atgūt ļoti labas redzes funkcijas. ASV gadā veic apmēram vienu miljonu, Latvijā – septiņus tūkstošus kataraktas operāciju. Jāatzīmē gan, ka ir svarīgi noskaidrot visus redzes pazemināšanās iemeslus, to skaitā glaukomu, mākulas deģenerāciju vai diabētisko retinopātiju, kuru diagnostiku apgrūtina katarakta.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
