Glaukomas norise un ārstēšana bērnu vecumā būtiski atšķiras no glaukomas pieaugušajiem. Savlaicīga diagnostika un dzīves kvalitātes saglabāšana, nodrošinot iespēju robežās pilnvērtīgu redzes funkciju, ir vieni no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā. [1—3]
Viedtālruņu lietošana pacientiem ar primārām galvassāpēm ir saistīta ar biežāku medikamentu lietošanu un sliktāku sāpju mazināšanu, secināts pētījumā. 96 % viedtālruņu lietotāju lietoja medikamentus sāpju mazināšanai, salīdzinot ar 81 % galvassāpju pacientu, kuri nelietoja viedtālruņus.
Acu asarošana jeb epifora rodas, ja ir izjaukts balanss starp asaru producēšanos un asaru zudumu. Acu asarošanu var izraisīt ļoti dažādi iemesli. [5] Epiforas trīs pamata iemesli ir pārmērīga asaru produkcija, izvadu obstrukcija, asaru sūknēšanas mehānisma traucējumi. [4] Iespējama arī šo faktoru kombinācija. [8]
Ar jaunajām diagnostikas metodēm var aplūkot izmaiņas, kas pirms pāris gadiem pat nebija izpētītas, taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespējams gan konstatēt šīs pārmaiņas, gan raksturot to būtību. Šāda rakstura pārmaiņas atspoguļotas šajā klīniskajā gadījumā.
Rakstā vēlamies izcelt situācijas, kad acs ir balta, bez iekaisuma pazīmēm, tomēr sāpoša. Raksta mērķis nav detalizēti izklāstīt konkrētās slimības, bet atgādināt anatomijas un patofizioloģijas nozīmi pareizas diagnozes noteikšanā un ārstēšanā.
Acu slimību pacientu lielākās bažas vienmēr izpaužas jautājumā: “Vai man draud aklums?” Dažādas acu slimības ietekmē atšķirīgus redzes funkcijas aspektus dažādās pakāpēs, un pacienti visbiežāk labi spēj adaptēties, izmantojot atlieku redzi. Uzskatāmi tas izpaužas pacientiem ar iedzimtām redzes orgāna slimībām, kad neiroplastiskums nereti izpaužas arī neirosubstitūcijas veidā.
Pacientiem ar migrēnu ir par vismaz 20 % lielāka iespējamība, ka būs sausās acs sindroms, nekā pacientiem bez migrēnas galvassāpēm, secināts populācijā balstītā gadījuma kontroles pētījumā.
Sausās acs sindroms ir daudzfaktoriāla acs virsmas slimība, kas var izpausties gan kā diskomforts, gan sāpes acīs ar un bez redzes asuma zuduma, un tā būtiski ietekmē kopējo dzīves kvalitāti.
Cukura diabēts ir vadošais iemesls hroniskas nieru slimības attīstībai un ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro un visu iemeslu mirstību. Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) bieži sastopama diabēta pacientiem un paaugstina kardiorenālos riskus. Mūsdienīga diabētiskās nieru slimības ārstēšana balstīta uz četrām vadlīnijās rekomendētām medikamentu grupām: RAS inhibitoriem, SGLT2 inhibitoriem, MRA un GLP1 receptoru agonistiem. Kaut arī arvien biežāk šos medikamentus klīniskajā praksē izmanto kombinācijās, to ietekme uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem ir maz pētīta.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ingelheima, Vācija, 2026. gada 1. oktobris - kompānija Boehringer Ingelheim paziņoja par pozitīviem rezultātiem III fāzes klīniskajā pētījumā SYNCHRONIZE-2, kurā tika pētīta glikagona/GLP-1 receptoru duālā agonista survodutīda (BI 456906) iedarbība pieaugušajiem, kuri cieš no aptaukošanās vai liekā svara un 2. tipa cukura diabēta. [1]
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca iesaistās divos Eiropas mēroga projektos, lai pilnveidotu radioloģisko izmeklējumu drošību bērniem un jauniešiem un uzlabotu reto slimību diagnostikai un aprūpei nepieciešamo datu kvalitāti.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.