Lai uzlabotu vēža izdzīvotības rādītājus, ikdienas praksē nepieciešams ieviest metodes ar vēzi saistītas anoreksijas negatīvās ietekmes novēršanai. Kā viena no farmakoterapijas metodēm tiek piedāvāts mirtazapīns – atipiskais antidepresants.
Kā vienu no aktuālām problēmām jaunām sievietēm ar krūts vēzi, kas ir BRCA1 un BRCA2 gēna mutāciju nēsātājas jāmin ar auglību saistītie jautājumi. Iepriekšējie pētījumi pierādījuši grūtniecību kā drošu pacientiem pēc krūts vēža, tajā pašā laikā iztrūkst datu par BRCA gēnu mutāciju nēsātājām.
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
Gados vecākiem pieaugušajiem ar aktīnisko keratozi (AK) ir lielāks risks saslimt ar ādas vēzi: plakanšūnu karcinomu (SCC), bazālo šūnu karcinomu (BCC) un melanomu.
III fāzes klīniskā pētījuma GCIG INTERLACE rezultāti atklāj cerību pacientēm ar dzemdes kakla vēzi kopējās izdzīvotības (overall survival [OS]) un bezprogresijas izdzīvotības (progression-free survival [PFS]) rādītājos.
Pasaulē oktobris tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis. Nacionālais Veselības dienests informē, kādi uzlabojumi veikti valsts apmaksātajā veselības aprūpē krūts vēža slimības jomā.
GERS ir viens no riska faktoriem barības vada adenokarcinomas attīstībai. Pacienti ar atviļņa simptomiem bieži saņem nosūtījumu veikt augšējo endoskopiju, lai meklētu izmaiņas gļotādā, t.sk. erozīvu ezofagītu un metaplāziju (Bareta barības vadu), kas ir stingrs prekursors onkoloģiska procesa attīstībai. Tomēr, lielā daļā gadījumu biežākā atradne ir barības vads ar intaktu gļotādu, attiecīgi domājot par neerozīvu GERS. Šajā pētījumā skaidroja, vai pacientiem ar neerozīvu GERS ir augstāks barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītājs kā pacientiem vispārējā populācijā.
Mutes dobuma un rīkles vēzis, kuru pārsvarā izraisa augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, ir ASV visbiežākais ar CPV saistītais vēzis, apsteidzot pat dzemdes kakla vēža sastopamības biežuma rādītājus. Tomēr līdz šim maz zināms par CPV sastopamības rādītājiem mutes dobumā un genotipu sastopamību vispārējā populācijā.
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
