Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Veselības centrs “Vivendi” sadarbībā ar Veselības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu organizēja divas interaktīvas konferences par ēšanas traucējumiem, ko bez maksas varēja apmeklēt dažādu specialitāšu ārstniecības personas – psihiatri, psihoterapeiti, pediatri, internisti, endokrinologi, ginekologi, māsas un funkcionālie speciālisti.
Tikai pirms 45 gadiem Latvijā tika izveidota pirmā aprūpes nodaļa priekšlaikus dzimušiem bērniem. Pediatre un neonatoloģe ANDA ĶIMENE trauslās dzīvībiņas glābj jau teju 40 gadu. Lielāko darba mūža daļu aizvadījusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē “Gaiļezers”, kur vadīja Jaundzimušo patoloģijas nodaļu, bet nu jau ceturto gadu par priekšlaikus dzimušajiem rūpējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikā.
Tā kā alerģisko slimību izplatības pieaugums visā pasaulē laika gaitā atbilst pieaugošai zīdaiņu vakcinācijai, tiek pieļauta hipotēze, ka vakcinācija bērnībā var palielināt alerģisku slimību risku.
RNS mesendžera vakcīnas pret Covid-19 netika atklātas mātes pienā, secināts nelielā pētījumā, kas veikts ASV. Sākotnējie pierādījumi liecina, ka mRNS vakcīnai nav transmisijas uz zīdaini.
Bērni var pieredzēt SARS–CoV–2 pēcvīrusa sindromu, bet nav skaidrs, cik plaši šī vecuma grupa tiek skarta.
Ar antibiotikām nesaistītas iejaukšanās urīnceļu infekciju profilaksei bērniem: nejaušināta iedalījuma kontrolēta pētījuma sistemātisks pārskats un meta-analīze.
Jaunie vecāki ir cilvēku grupa, kurus pārmaiņas skar ātri un bez atlaidēm, turklāt dzīves ritma maiņai līdz galam gatavs nav neviens — dažkārt pat līdz brīdim, kad mazais lolojums tiek ielikts rokās.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Klepus ir biežs iemesls, lai uz ambulatoru vizīti pie ģimenes ārsta vērstos gan pieaugušie, gan bērni. Ja klepo bērns, pārdzīvojums ir ne tikai pacientam, bet arī vecākiem. Īpaši, ja klepus ieilgst un traucē veikt ikdienas aktivitātes, gulēt un ietekmē arī aprūpētāja dzīves kvalitāti.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
