Pusaudžu idiopātiskā skolioze ir trīsdimensionāla deformācija mugurkaulā bez zināmas etioloģijas. Tā sastopama 2–2,5 % pusaudžu. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt divu dažādu veidu vingrojumu metožu efektivitāti pacientiem ar vieglas formas pusaudžu idiopātisko skoliozi.
Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.
Sociālie mediji ir būtiska mūsu dzīves sastvādaļa 21.gadsimtā un tās nozīme pieaug ar katru brīdi, it īpaši jauniešu vidū. Arvien vairāk runā par to, ka sociālajiem medijiem ir nopietns atkarību izraisošs potenciāls.
Lai raksturotu ādas un gļotādas iesaisti un tās nozīmi pediatrisko pacientu vidū, kas inficēti ar SARS–CoV–2, tika veikts aprakstošs, analītisks pētījums Madridē, Spānijā – vienā no šobrīd visvairāk skartajiem Covid–19 reģioniem.
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā lieto mērenu kafijas daudzumu ikdienā, piedzimt nedaudz mazāki bērni, nekā tām, kuras grūtniecības laikā nelieto kafiju.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Pēdējā desmitgadē individuāla pieeja ir priekšplānā jebkurā darbā, kas vērsts uz palīdzību bērniem ar attīstības problēmām. Parādās arvien vairāk jaunu metožu, kur tiek ņemtas vērā gan bērna, gan vecāku individuālās īpatnības.
Jaundzimušā pilnvērtīga ēdināšana ir viens no svarīgākajiem procesiem bērna attīstībā gan pirmajos dzīves mēnešos, gan turpmākajos vecumposmos.
Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga hroniska miegainība dienas laikā, halucinācijas, miega paralīze un katapleksija (saļimšanas epizodes pozitīvu emociju rezultātā). Narkolepsijas sastopamība ir 3—16 uz 10 000, bet Epilepsijas un miega medicīnas centra uzraudzībā pašlaik atrodas pieci pacienti.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
