Saaukstēšanās jeb akūta respiratoriska vīrusu infekcija (ARVI) ir akūta, pašlimitējoša virāla infekcija, kas biežāk skar augšējos elpceļus, bet var skart arī apakšējos. Tās biežākie simptomi ir iesnas, aizlikts deguns un sāpošs kakls. [1] Saaukstēšanās ir biežākā slimība gan bērniem, gan pieaugušajiem. ASV statistikas dati rāda, ka ARVI dēļ gadā kopumā tiek nokavēti 22 miljoni mācību dienu. [2]
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības speciālistiem ir aktualizējusi veselīga uztura ieteikumus bērniem, pusaudžiem un jauniešiem no 2 līdz 18 gadu vecumam.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ziņo: 2021.gada nogalē tiks ieviests jaunums - atgriezenisko saiti par savu pieredzi ārstniecības laikā varēs sniegt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas, kā arī Ambulatorā centra pacienti, aizpildot Pacientu pieredzes aptauju, kas tiks izsūtīta uz pacientu norādīto kontaktinformāciju 24 h laikā pēc ārstniecības pakalpojuma saņemšanas. Līdz ar to Bērnu slimnīca kopumā ik dienu uzrunās aptuveni 97% no visiem Bērnu slimnīcas pacientiem.
Sadarbojoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas acu ārstiem, veikta unikāla acs operācija divus mēnešus vecam mazulim ar retu iedzimtu acābola attīstības traucējumu.
Lai arī saslimstība ar Covid-19 bērnu vidū ir zemāka nekā pieaugušo, daļai pēc akūta Covid-19 pārslimošanas var saglabāties ilgtermiņa sūdzības par veselību un dažkārt multisistēmu iekaisuma sindroms (MIS-c).
Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Sadzīvē iegūta pneimonija ir akūta plaušu parenhīmas infekcija, kas iegūta sadzīves apstākļu ceļā, nevis slimnīcā. Tā ir nopietna infekcijas slimība ar pietiekami augstiem mirstības riskiem.
Bērni ar astmu, kuriem ir arī liekais svars, sliktāk reaģē uz inhalējamiem kortikosteroīdu medikamentiem, kas varētu izraisīt vairāk astmas paasinājumu, liecina pētījums, kas tika prezentēts 2021. gada Eiropas Elpošanas biedrības (ERS) virtuālajā sanāksmē.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
