Tulkojums no lietuviešu valodas. Vēdergraizes bērniem ir vissenākā zināmā, visbiežākā un vienkāršāk saprotamā parādība pediatrijā. Tas ir stāvoklis, kad bērns skaļi, nerimstoši raud vismaz trīs stundas dienā, vismaz trīs dienas nedēļā, vismaz trīs nedēļas pēc kārtas. [1; 3] Šādi simptomi atbilst M. A. Wessel noteiktajiem vēdergraižu diagnostikas kritērijiem.
Bērnu aptaukošanās rādītāji strauji palielinās gan attīstītajās, gan attīstības valstīs, tāpat ir bērni, kam ir nepietiekams svars. Aptaukošanās ilgtermiņā būtiski ietekmē veselību un dzīvildzi. Kā pareizāk izvērtēt bērnus? Metodei jābūt lētai, viegli apgūstamai un ērtai praktiskajā darbā.
Pēdējos 20 gados esam pieredzējuši zīdaiņu barošanas principu maiņu. Rakstā sniegsim ieskatu Eiropas Pediatru gastroenterologu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās par zīdaiņu barošanu, vairāk pievēršot uzmanību rekomendācijām, kas vēl nav pieņemtas Latvijas ārstu/bērnu vecāku vidū.
Bērniem primāra reanimācija aritmiju dēļ ir daudz retāk nekā pieaugušajiem, viņiem daudz biežāk ir sekundāra kardiopulmonāla reanimācija elpošanas vai asinsrites mazspējas dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās tā saucamās asfiksijas vai elpošanas mazspējas dēļ ir biežāka arī jauniešiem (trauma, slīkšana, saindēšanās). Kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts bērniem ir slikts; prioritāte ir identificēt agrīnās sirds un elpošanas nepietiekamības stadijas, jo tikai agrīna un efektīva iejaukšanās var glābt dzīvību.
Vairākus gadus sagatavošanas procesā bija jaunas vadlīnijas par taktiku H. pylori infekcijas gadījumā bērniem. Beidzot Eiropas un Ziemeļamerikas gastroenterologi vienojušies par kopīgu pieeju un 2011. gadā ir publicētas jaunās vadlīnijas, kuru pamatā ir līdz 2007. gadam publicētie pētījumi. [1] Rakstā īsi par pamatnostādnēm saistībā ar H. pylori infekciju, tās diagnostiku un ārstēšanu bērniem.
Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana atšķiras no pieaugušo atdzīvināšanas. Bērniem biežākais sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir elpošanas traucējumi – atšķirībā no pieaugušajiem, kam 80% gadījumu sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir sirds slimības. Bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, kambaru fibrilācija ir tikai 10–15% no visiem bezpulsa, bezasinsrites ritma gadījumiem ārpus stacionāra, izņēmums ir bērni ar sirds patoloģiju. Palīdzības sniedzēji, kam nav speciālu iemaņu reanimācijā pediatrijā, var izmantot pieaugušo kardiopulmonālās reanimācijas algoritmu, jo rezultāts būs sliktāks, ja nesniegs nekādu palīdzību. Šis raksts sagatavots pēc ERC 2010. gada vadlīniju 6. nodaļas.
Drudzis (latīņu valodā febris) ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tāpēc tautā to bieži tā arī dēvē, proti, par paaugstinātu temperatūru. Drudzis rodas, kad mikroorganismu – bet ne tikai – radītas pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas iedarbojas uz termoregulācijas centru. Tāpēc paaugstinās muskulatūras tonuss un rodas drebuļi. Pacientam ir salšanas sajūta, lai gan ķermeņa temperatūra paaugstinās. Tomēr jāatceras, ka drudzis ir normāla organisma aizsargreakcija pret infekciju vai citu saslimšanu, tāpēc uzskatāms par simptomu, nevis slimību.
Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām.
Mūsdienās no astmas cieš vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. Tā ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērnu vecumā. [1] Lai pievērstu sabiedrības, arī ārstu un valdības pārstāvju uzmanību šai problēmai, ik gadu maija pirmajā otrdienā pasaulē tiek atzīmēta Astmas diena, ko rīko Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Šajā rakstā aplūkoti vairāku vadlīniju ieteikumi akūtas astmas ārstēšanā pacientiem bērnu vecumā.
Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
