Lai gan barošana ar krūti ir vislabākais uztura veids zīdaiņiem, tā ne vienmēr ir iespējama. Piena maisījums (zīdaiņu formula) ir svarīgs produkts, kas daudziem bērniem papildina vai pat pilnībā aizvieto krūts pienu.
Vēdersāpes ir viens no izplatītākajiem simptomiem bērniem, kura dēļ satrauktie vecāki meklē ārsta palīdzību. Sāpes var izpausties dažādi: akūti, kad vajadzīga neatliekama iejaukšanās, un tad tās var būt dzīvībai bīstamas slimības pazīme, bet tās var būt arī hroniskas, kad diagnostika ir ilgstoša un rūpīgi jāievāc anamnēze.
Doctus jūnija numurā bija publicētas rekomendācijas par papildēdiena ieviešanu zīdaiņa vecumā, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un potenciālajiem risinājumiem. Guvām pārliecību tam, ka uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Šajā numurā turpinām tēmu par kardiovaskulārās veselības un uztura mijiedarbību, par biežākajām medicīniskajām indikācijām, kad uzturs jāpielāgo.
Veselīga uztura pamatus veido vecāki. Uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no bērna ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas izveidojušies bērnībā, var saglabāties arī pusaudža un pieaugušā vecumā un izraisīt aptaukošanos un dažādas ar virssvaru saistītas slimības, piemēram cukura diabētu. Raksta pirmajā daļā informējam par papildēdiena ieviešanas rekomendācijām, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un risinājumiem.
Pateicoties paplašinātā jaundzimušo skrīninga ieviešanai no 2023. gada 1. aprīļa, jau izdevies glābt mazuli no smagas slimības izraisītajām sekām - ziņo Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca.
Lēmumu par zīdaiņa barošanu ar mākslīgajiem piena maisījumiem var ietekmēt gan medicīniska rakstura, gan socioekonomiska un psiholoģiska rakstura faktori. Tomēr, arī mārketinga pasākumi, reklamējot zīdaiņu maisījumus spēlē lielu lomu un var mazināt jauno māmiņu interesi barot bērnu ar krūti. Lai izvērtētu mākslīgo piena maisījumu reklāmās izmantoto apgalvojumu ticamību, tika veikts starptautisks šķērsgriezuma pētījums.
Aplūkojot epidemioloģisko datu pārskatus, redzams, ka pēdējos 20 gados pieaudzis pārtikas alerģiju sastopamības biežums, īpaši bērniem. Jāpiebilst, ka no visām alerģiskajām reakcijām uz pārtiku ap 90 % izraisa astoņi alergēni: piens, olas, zemesrieksti, jūras veltes, zivis, rieksti, soja un kvieši. Visizplatītākā ir govs piena olbaltumvielu izraisītā alerģija. [1]
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs veicis pilotpētījumu, lai gūtu precīzāku izpratni par Covid-19 izplatību starp bērniem, kuriem infekcijas izraisītā saslimšana mēdz noritēt bez simptomiem vai ar ļoti viegliem simptomiem. Rezultāti parādīja, ka 86% pētījumā iesaistīto bērnu jau vismaz vienu reizi ir izslimojuši Covid-19.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākais mazasinības cēlonis bērna vecumā, bet dzelzs deficīts ir izplatītākais mikroelementu deficīts pasaulē gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. [1; 2]
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
