Kā uzlabot bērnu ar astmu aprūpi?
Astma ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērniem un vadošais hospitalizāciju cēlonis bērniem. Jautājums, vai vēl kaut ko var darīt, lai uzlabotu šo bērnu aprūpi?
Astma ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērniem un vadošais hospitalizāciju cēlonis bērniem. Jautājums, vai vēl kaut ko var darīt, lai uzlabotu šo bērnu aprūpi?
RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja INETA GRĪSLE uzskata, ka viena no viņas dzīves veiksmēm ir pareizi izvēlēta profesija. Šis svarīgais faktors un saliedētā nodaļas darbinieku komanda ir “komplekts”, kas ļauj ar prieku iet uz darbu. Un vienlaikus viņa neslēpj, ka nākamajā dzīvē labprāt pievērstos jurisprudencei. Jo patīk uzstāties, risināt problēmas.
Saistība starp kardiovaskulāro slimību un inhalējamiem ilgstošas darbības β2 agonistiem (LABAs) vai ilgstošas iedarbības antimuskarīniem antagonistiem (LAMAs) pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) plaši tiek apspriesta.
Intersticiālās plaušu slimības (IPS) ir heterogēna slimību grupa ar zināmu un nezināmu etioloģiju. IPS pamatā ir šūnu bojājums ap alveolām, kas rada plašu iekaisumu un/vai fibrotisku plaušu rētošanos. Zināmas vairāk nekā 300 dažādas IPS, no kurām vairums sastopamas ļoti reti. [1]
Drudzis, paaugstināts pulss, izmainīta elpošana un zems skābekļa līmenis – šo izmeklējumu veikšana ģimenes ārstam var atvieglot pneimonijas diagnostiku, secināts lielā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Katru gadu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ārstēšanas iniciatīva Global Initiative for Obstructive Lung Disease (GOLD) tiek pārskatīta, lai ieteikumus pamatotu ar jaunākajiem pētījumiem un publikācijām. Rakstā atspoguļotas aktualitātes un pārmaiņas jaunākajā GOLD 2017. gada versijā.
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (TPSC) pirmo reizi Latvijā sekmīgi veikta unikāla ārstnieciska procedūra – totāla abu plaušu lavāža jeb skalošana, atkārtoti ievadot plaušās šķidrumu un to atsūcot.
Nekontrolēta bronhiālā astma nav pietiekami novērtēta veselības problēma Latvijā un arī lielākajā daļā citu valstu, tāpēc ir būtiski ņemt vērā dažādus faktorus astmas ārstēšanā.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.