Radīta jauna ierīce, kas aizvietos stetoskopu
Stetoskops, ko pierasts redzēt veselības aprūpes speciālistiem apliktu ap kaklu, iespējams, nākotnē tiks aizvietots ar viedtālruni un jaunu mobilu ierīci HeartBuds, kas ir nedaudz lielāka par monētu.
Pulmonoloģija
HOPS: fenotipi, blakusslimības un jaunumi vadlīnijās
HOPS ir izplatīta, novēršama un ārstējama slimība, kam raksturīga pastāvīga elpceļu obstrukcija, kas parasti ir progresējoša un saistīta ar elpceļu un plaušu hronisku iekaisuma atbildreakciju uz ieelpotām kaitīgām daļiņām vai gāzēm. Tā ir viena no plašāk pētītajām elpceļu slimībām. Rakstā apkopoti jauni pētījumi un atziņas par HOPS.
Vai elpceļu slimniekiem jābaidās no rudens?
Kā pavasaris, tā rudens tradicionāli tiek uzskatīts par gadalaiku, kam ir lielāka negatīvā ietekme uz cilvēku veselību nekā vasarai vai ziemai. Elpceļu simptomi pacientiem var variēt no vieglas deguna tecēšanas līdz astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumiem. Kas rudenī patiesībā mainās un kāda tam ir nozīme?
Inhalējamo kortikosteroīdu ietekme uz bērnu augšanu
Inhalējamie kortikosteroīdi (IKS) ir viena no svarīgākajām medikamentu grupām pastāvīgas astmas ārstēšanā, jo tie nomāc iekaisuma reakciju. Uz IKS pozitīvo ietekmi norāda vairākas starptautiskās vadlīnijas (Lielbritānija, ASV), tomēr pastāv bažas par to ilgtermiņa lietošanas drošību un blaknēm (lūzumi, augšanas aizture bērniem), tāpēc veikts pētījums, lai izpētītu ilgstošas IKS (vairāk kā 12 mēnešus) lietošanas ietekmi uz bērna augšanu.
Mikoplazmu pneimonija jaunam vīrietim
Klīniskajā gadījumā aprakstīts gados jauns pacients ar mikoplazmu pneimoniju, pacients smagā stāvoklī tika pārvests no reģionālās slimnīcas. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un izvēlētajiem diagnostikas un ārstēšanas veidiem.
Krākšana un miega apnoja saistīta ar būtisku kognitīvo spēju pavājināšanos vecumdienās
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Alerģiska bronhiālā astma. Sezonālie un nesezonālie alergēni un ārstēšanas iespējas
Katru pavasari mūs priecē plaukšanas un ziedēšanas skaistums. Daudziem pavasaris rada pacilātu garastāvokli, asociējas ar iemīlēšanos un emocionālu pacilātību, toties daļa astmas pacientu pavasari gaida ar satraukumu un nemieru, jo viņiem tas nozīmē zināmu izolētību no vispārējās dabas atmodas un cilvēkiem, lielu iespēju slimības uzliesmojumam un apgrūtinošiem simptomiem.
Austrumu partnerības konferencē pieņemta Rīgas deklarācija par vienotu cīņu ar tuberkulozi
30.-31.martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā rīkotā starptautiskā augsta līmeņa konferencē pieņemta Rīgas deklarācija par tuberkulozi un tās multirezistenci.
Pagājušogad reģistrēta zemākā saslimstība ar tuberkulozi pēdējā 21 gada laikā
Šodien, 24.martā, visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Tuberkulozes diena. Pērn sasniegta zemākā reģistrētā saslimstība* ar tuberkulozi kopš 1993.gada. Kaut arī saslimstība pēdējo gadu laikā ir bijusi mainīga, jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apliecina, ka pozitīva tendence, kura sākusies Latvijā 2002.gadā, joprojām turpinās un saslimstība ar tuberkulozi turpina samazināties.
Proteīni saistīti ar astmas attīstību
Pētnieki no Viskonsīnas medicīnas koledžas atklājuši saistību starp specifisku olbaltumvielu un pēc vīrusa infekcijas astmas attīstību, kas ir pirmais solis, lai izstrādātu jaunas astmas terapijas iespējas, kas pasargātu no pēc vīrusa astmas attīstības bērniem.
Lasītākais Doctus.lv
Hipomagnēmija saistīta ar paaugstinātu 30 dienu mirstības risku neatliekamās palīdzības pacientiem
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Šogad medicīnā un fizioloģijā trīs Nobela prēmijas saņēmēji
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Diagnosticējam anēmiju laikus – Amerikas Hematologu asociācija izdod vadlīnijas dzelzs deficīta diagnostikā
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Četrkāršas vadlīniju vadītas farmakoterapijas ietekme senioriem ar sirds mazspēju
Četrkāršas vadlīniju vadītas farmakoterapijas ieviešana klīniskajā praksē bieži vien ir izaicinoša, īpaši senioriem ar sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF). Šī ievainojamā populācijas daļa bieži vien netiek pilnvērtīgi reprezentēta klīniskajos pētījumos, un tādēļ klīniskajā praksē pastāv bažas par senioru trauslumu un potenciālajām blaknēm vai nevēlamām reakcijām uz terapiju, un pacienti tiek izrakstīti no stacionāra ar nepilnīgu terapiju.
Kad zobs neparādās laikā. Biežākie pastāvīgo zobu šķilšanās traucējumu iemesli
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 232
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 419
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 399
H
- Hematoloģija 10
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 336
- Internā medicīna 35
K
- Kardioloģija 637
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 39
- Nefroloģija 81
- Neiroloģija 468
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 102
- Onkoloģija 309
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 268
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 321
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 402
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 52
T
U
- Uroloģija 118
- Uzturzinātne 120