Šodien, 24.martā, visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Tuberkulozes diena. Pērn sasniegta zemākā reģistrētā saslimstība* ar tuberkulozi kopš 1993.gada. Kaut arī saslimstība pēdējo gadu laikā ir bijusi mainīga, jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apliecina, ka pozitīva tendence, kura sākusies Latvijā 2002.gadā, joprojām turpinās un saslimstība ar tuberkulozi turpina samazināties.
Pētnieki no Viskonsīnas medicīnas koledžas atklājuši saistību starp specifisku olbaltumvielu un pēc vīrusa infekcijas astmas attīstību, kas ir pirmais solis, lai izstrādātu jaunas astmas terapijas iespējas, kas pasargātu no pēc vīrusa astmas attīstības bērniem.
Hipersensitīvs pneimonīts vairāk uzskatāms par sindromu, jo skar gan alveolas, gan bronhiolas, gan plaušu interstīciju. Tā ir imunoloģiski noteikta atbildreakcija uz dažādu organisku vai mazmolekulāru ķīmisku vielu (haptēnu) atkārtotu inhalāciju. Atkārtotas un ilgstošas saskares gadījumā var veidoties neatgriezenisks plaušu bojājums.
NICE vadlīnijās iesaka ģimenes ārstiem izmantot asins analīzes, lai novērtētu, vai pacientam izrakstīt antibiotikas, ja ir aizdomas par bakteriālu pneimoniju.
Katru gadu novembrī tiek atzīmēta starptautiskā hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) diena. Šā gada HOPS dienas moto — nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu. Tāpēc rakstā atgādinām par nozīmīgākajiem HOPS riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanas veidiem, kas atbilstu HOPS fenotipam.
Astmas pacienta ārstēšanas mērķis ir laba astmas kontrole. Terapijas iznākumu nosaka pacienta stāvoklis, slimības smagums, izvēlētie medikamenti, inhalācijas paņēmiens un pacienta līdzestība terapijai. Regulāra inhalējamo pretiekaisuma medikamentu lietošana ar bronhodilatatoriem efektīvi novērš simptomus lielākajai daļai astmas pacientu.
Šodien Pasaules Tuberkulozes dienā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" mediķi vēlas vērst uzmanību uz tuberkulozes agrīnu atklāšanu.
Tā kā HOPS ir pietiekami bieža, bet, mūsuprāt, nepietiekami novērtēta plaušu slimība, šajā rakstā vēlamies aktualizēt dažus ar tās diagnostiku un klasifikāciju saistītus aspektus 2011. gada GOLD vadlīniju kontekstā, pievēršot arī uzmanību smēķēšanai kā šīs slimības riska faktoram. Pēdējās vadlīnijās būtiskākais ir slimības klasifikācijas maiņa, no slimības pakāpēm (viegla līdz smaga) pārejot uz klasēm A, B, C vai D. Mainīti arī principi, kas pamato slimības klasifikāciju, daudz lielāku nozīmi atvēlot slimības subjektīvajam aspektam, proti, pacienta sūdzībām, kā arī objektīvi novērtējamajam slimības uzliesmojumu skaitam pēdējā gadā.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) šobrīd ir ceturtais biežākais nāves cēlonis pasaulē. [1] Ņemot vērā HOPS riska faktoru izplatību pasaulē un cilvēces novecošanu, nākotnē paredzams, ka slimnieku skaits būtiski palielināsies. Lai gan HOPS ir novēršama un pašlaik arī pietiekami labi ārstējama slimība, lielai daļai pacientu tā joprojām nav diagnosticēta un daudziem netiek pietiekami labi kontrolēta.
Bronhiālā astma ir viena no potenciāli bīstamākajām komplikācijām grūtniecības laikā. Perspektīvā kohortas pētījumā ASV par 1739 grūtniecēm ar BA 30% gadījumu novērota astmas simptomu pastiprināšanās grūtniecības laikā, bet 23% gadījumu - uzlabošanās. [5] Simptomu pasliktināšanās visbiežāk vērojama II un III trimestrī, īpaši sestajā grūtniecības mēnesī. [6] Slimības attīstības gaita grūti prognozējama gan tad, ja salīdzina dažādas astmas pacientes, gan tad, ja salīdzina pacientes pirmo un nākamās grūtniecības, tādējādi regulāra astmas kontrole nepieciešama katras grūtniecības laikā. [7]
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Priekšlaicīga menopauze nav tikai hormonāla problēma, tā daudzām sievietēm ir dziļi emocionāla. Jauns pētījums atklāj, ka gandrīz 30 % sieviešu piedzīvo depresiju, un tā nav tikai hormonu zuduma, bet arī bēdu, identitātes un atbalsta sistēmu problēma.
