Urīnceļu infekcija (UCI) ir bieži noteikta diagnoze lielākoties gados jaunām sievietēm. Urīnceļu infekcijas var iedalīt akūtās un hroniskās, nekomplicētās un komplicētās, pēc anatomiskā līmeņa — augšējā un apakšējā urīnceļu trakta infekcijās. Šajā rakstā atgādinājums par vienu no visbiežākajiem variantiem — nekomplicētu akūtu cistītu sievietēm pirms menopauzes.
Niktūrija skar lielāko daļu cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Tā ir saistīta ar sāls daudzumu uzturā, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā.
Urīna nesaturēšana ir bieža, aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: ierobežo fiziskās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības, samazina sociālo aktivitāti.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no visbiežākajām infekcijām gan ambulatorām, gan stacionētām pacientēm. Lēš, ka ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimojusi urīnceļu infekciju. Šajā rakstā par to, kādas ir profilakses un ārstēšanas iespējas.
Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir komplicēta slimība. Ņemot vērā ne tikai pacienta sūdzības, kas var būt saistītas ar kādu citu priekšdziedzera slimību, piemēram, priekšdziedzera labdabīgu hiperplāziju, prostatītu un priekšdziedzera vēzi, bet arī slimības daudzveidīgo etioloģiju, šīs slimības ārstēšana ir tikai ķirurģiska.
Būt labākajam, izcīnīt savu vietu, ja vajag, ar zobiem un nagiem — šī ir XXI gadsimta iezīme. Nav cerību, ka tā ies mazumā. Drīzāk pretēji. Medicīna šajā ziņā nav izņēmums. Kā konkurenci, paaudžu maiņu izjūt jaunie un pieredzējušie mediķi?
Pētnieki no Granadas (Spānijā) un Kvopio (Somijā) universitātēm apstiprinājuši, ka dzērveņu ekstrakts palīdz cīņā ar urīnceļu infekciju (UCI) ekskluzīvi barotiem zīdaiņiem, kuri jaunāki par 12 mēnešiem.
Daudzi vecāki raizējas par to, ka viņu bērnam ir urīna nesaturēšana jeb enurēze. Par enurēzi kā atkāpi no normas var runāt tad, ja bērnam piecu gadu vecumā (izņemot gadījumus, kad ir intelektuālās attīstības aizkavēšanās) enurēze ir vismaz divas reizes nedēļā trīs mēnešus pēc kārtas, pēc septiņu gadu vecuma — biežāk nekā reizi mēnesī.
Seksuālais kontakts jeb dzimumakts ir mūsu emocionālās vajadzības pēc pieņemšanas un apliecinājuma fiziskā izpausme. Vīrieša pašnovērtējums bieži vien saistīts ar viņa spēju veikt apmierinošu dzimumaktu, tāpēc seksuālo funkciju traucējumi uztverami par ļoti nopietnu veselības problēmu.
Cirkulējošā tumora DNS (ctDNS) var tikt izmantots vēža progresijas uzraudzībai, noteikt atlieku vēža norādes pēc ārstēšanas un identificēt ģenētiskās izmaiņas vēža šūnās, kas var ietekmēt atbildreakciju uz ārstēšanu. ctDNS sekvencēšana identificē vēža šūnu gēna variantus vairāku vēžu veidos, t.sk. nesīkšūnu plaušu vēža, kolorektālā vēža un krūts vēža gadījumā.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
