50 % vīriešu riska grupā nekad nav apmeklējuši urologu
Tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss”.
Tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss”.
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Pasaulē palielinās vīriešu skaits ar sūdzībām par urīna nesaturēšanu. Negaidītas urīna noplūdes būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, un iemeslu urīna nesaturēšanai ir daudz. [1; 2] Rakstā klasificēti urīna nesaturēšanas veidi, aprakstīti galvenie cēloņi, diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipi.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Tiek pieņemts, ka 2025. gadā pasaulē 322 miljoniem vīriešu būs erektila disfunkcija. Tā ir nopietna veselības problēma, kuras aspektus nevajadzētu baidīties biežāk apspriest ar savu pacientu, jo tas var būt pirmais signāls nopietnai, dzīvību apdraudošai slimībai!
Akūtajā aprūpē 20—50 % gadījumu antibiotikas tiek nozīmētas nevajadzīgi vai neatbilstīgi izsaucējam. 80–90 % visu antibiotiku recepšu tiek izrakstītas primārās aprūpes pacientiem, tiesa, visvairāk elpceļu infekciju ārstēšanai.
Visā pasaulē urīnceļu infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacients meklē palīdzību vai nu ambulatori, vai stacionārā. Ambulatoro vizīšu skaits, piemēram, ASV ik gadu ir apmēram desmit miljoni, ap trim miljoniem neatliekamās uzņemšanas nodaļā! Lielbritānijā 1—3 % no visām medicīniska rakstura konsultācijām ir saistībā ar urīnceļu infekciju.
Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu.
Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Bērnu slimnīcā tiek veidots Simulāciju mācību centrs ar plašu apmācību programmu, nodrošinot iespēju mācību procesā izmantot situācijas, kas maksimāli pietuvinātas reālajai darba videi.
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību