Sēdēšana un mazkustīgums var paaugstināt urīnceļu simptomu risku
Ilgstoša sēdēšana un zems fizisko aktivitāšu līmenis ir saistīts ar apakšējo urīnceļu simptomiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā BJU International.
Ilgstoša sēdēšana un zems fizisko aktivitāšu līmenis ir saistīts ar apakšējo urīnceļu simptomiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā BJU International.
Prostatīta diagnostikas pirmsākumi meklējami XX gadsimta sākumā, kad strauji attīstījās tādas medicīnas nozares kā mikrobioloģija un patoloģiskā anatomija.
Papildus 1,5 l ūdens izdzeršana dienas laikā palīdz mazināt atkārtotu urīnceļu infekciju risku sievietēm, secināts pētījumā.
Uroģenitālā veselība var nozīmīgi ietekmēt vīrieša dzīves kvalitāti un labsajūtu, būtiski ir rīkoties laikus, apzinot un novēršot iespējamos riska faktorus, un pacientu ārstēt viņam vispiemērotākajā veidā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir bieži noteikta diagnoze lielākoties gados jaunām sievietēm. Urīnceļu infekcijas var iedalīt akūtās un hroniskās, nekomplicētās un komplicētās, pēc anatomiskā līmeņa — augšējā un apakšējā urīnceļu trakta infekcijās. Šajā rakstā atgādinājums par vienu no visbiežākajiem variantiem — nekomplicētu akūtu cistītu sievietēm pirms menopauzes.
Niktūrija skar lielāko daļu cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Tā ir saistīta ar sāls daudzumu uzturā, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā.
Urīna nesaturēšana ir bieža, aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: ierobežo fiziskās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības, samazina sociālo aktivitāti.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no visbiežākajām infekcijām gan ambulatorām, gan stacionētām pacientēm. Lēš, ka ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimojusi urīnceļu infekciju. Šajā rakstā par to, kādas ir profilakses un ārstēšanas iespējas.
Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir komplicēta slimība. Ņemot vērā ne tikai pacienta sūdzības, kas var būt saistītas ar kādu citu priekšdziedzera slimību, piemēram, priekšdziedzera labdabīgu hiperplāziju, prostatītu un priekšdziedzera vēzi, bet arī slimības daudzveidīgo etioloģiju, šīs slimības ārstēšana ir tikai ķirurģiska.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.