Grāmatas autori sniedz aktuālu informāciju par urīnceļu infekcijas ārstēšanu un profilaksi primārās veselības aprūpes speciālista vajadzībām. Grāmatas pamatā ir Eiropas Urologu asociācijas, Eiropas Bērnu urologu biedrības vadlīnijas, ASV un Kanādas urologu asociācijas rekomendācijas.
Priekšlaicīga ejakulācija (PE) ir samērā bieži sastopama problēma vīriešu vidū, tā var būt iemesls problēmām gan attiecībās ar partneri, gan pasliktināt dzīves kvalitāti kopumā. Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir visbiežāk izmantotie antidepresanti PE ārstēšanā.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrajā vietā pasaulē no vēža veidiem vīriešiem. Latvijā publiski pieejamā informācija Veselības statistikas datubāzē ir par 2017. gada beigām, kad uzskaitē ar ļaundabīga priekšdziedzera audzēja diagnozi bija 8665 vīrieši. Ilgāk par pieciem gadiem kopš diagnozes noteikšanas nodzīvojuši tikai 48 % no tiem, kas uzņemti uzskaitē.
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Pasaulē palielinās vīriešu skaits ar sūdzībām par urīna nesaturēšanu. Negaidītas urīna noplūdes būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, un iemeslu urīna nesaturēšanai ir daudz. [1; 2] Rakstā klasificēti urīna nesaturēšanas veidi, aprakstīti galvenie cēloņi, diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipi.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Tiek pieņemts, ka 2025. gadā pasaulē 322 miljoniem vīriešu būs erektila disfunkcija. Tā ir nopietna veselības problēma, kuras aspektus nevajadzētu baidīties biežāk apspriest ar savu pacientu, jo tas var būt pirmais signāls nopietnai, dzīvību apdraudošai slimībai!
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.