Zivju lietošana uzturā divas vai vairāk reizes nedēļā ir saistīta ar zemāku slimības aktivitāti pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA), secināts šķērsgriezuma pētījumā, kura rezultāti publicēti Arthritis Care & Research.
Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.
Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.
Vitamīni ir normālai vielmaiņai svarīgas organiskas vielas. Tā kā cilvēka organisms tos nespēj sintezēt (izņemot D vitamīnu), tie jāuzņem ar uzturu, lai uzturētu normālu metabolisma funkciju. Rietumvalstīs vitamīnu nepietiekamība ir vēl izteiktāka, nekā pieņemts uzskatīt, īpaši vecākiem pacientiem.
No 19. - 21.novembrim Veselības ministrijas (VM) delegācija piedalījās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) rīkotajā otrajā starptautiskajā konferencē par uzturu „Labāks uzturs, labāka dzīves kvalitāte".
No multivitamīniem līdz uztura bagātinātājiem, kas palīdz pret visām kaitēm, sākot no depresijas līdz atlēta pēdas ārstēšanai. Pie tik liela piedāvājuma klāsta pacientiem ir viegli apjukt un ir nepieciešama ārstu palīdzība.
Ikdienas apēdot septiņas un vairāk augļu un dārzeņu porcijas, nāves risks samazinās par 42%, salīdzinot ar tiem, kuri apēd mazāk par vienu porciju, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Epidemiology & Community Health.
Universitāšu reitings QS World University Rankings ir viens no pasaules ietekmīgākajiem un visplašāk pazīstamajiem universitāšu reitingiem, kurā šogad izvērtētas 8808 augstskolas. Reitingā iekļautas 1504 augstskolas no 106 valstīm.
Pacientiem, kuriem astma sākās bērnu vecumā, bija palielināta atopiskā dermatīta iespējamība, tomēr abu slimību smagums nebija savstarpēji saistīts. Noteiktas ķermeņa zonas un atopiskā dermatīta uzliesmojumi astmas saasināšanās laikā bija saistīti ar lielāku atopiskā dermatīta smagumu.
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.