PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Mājas aptieciņa ziemā

A. Skutelis
Mājas aptieciņa  ziemā
Ziema — aukstākais gadalaiks, kad cilvēki slimo biežāk. Vēlīnais rudens ir laiks, kad pārlūkot un papildināt mājas aptieciņu. Īpaši svarīgi to darīt tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, un tiem, ko ik gadu ziemas mēnešos piemeklē slimības.

Imunitāti stiprinoši līdzekļi

Viens no populārākajiem līdzekļiem ir purpursarkanās ehinācijas ekstraktu saturošie preparāti gan tablešu, gan pilienu veidā. Šiem preparātiem līdzās imunitāti stimulējošai darbībai piemīt arī pretiekaisuma, antibakteriāla un pretvīrusu darbība.

Tāpat nespecifisko imunitāti stimulē citi labi pazīstami ārstniecības augi, no kuriem gatavotās tējas var dzert šajā gadalaikā. Te minami raudenes laksti, avenes lapas, alvejas un melnās bērzpiepes preparāti, arī vitamīniem bagātie rožu augļi. Uzturā vēlams lietot vitamīniem bagātus produktus.

Vitamīni

Vitamīni ir plaša dabas vielu grupa ar ļoti atšķirīgu ķīmisko struktūru. Tiem piemīt specifiskas katalītiskas funkcijas; salīdzinot ar pamata uzturvielām, organismam tie nepieciešami mazā daudzumā.

Ir 20 vielas, ko uzskata par vitamīniem, un vēl vairāk vielu, ko uzskata par vitamīniem līdzīgām bioloģiski aktīvām vielām.

Organisma aizsargspēju veicināšanai un slimību profilaksei rudens-ziemas-pavasara periodā ne visi vitamīni un tiem līdzīgās vielas ir nepieciešamas.

Nepieciešamais C vitamīns jeb askorbīnskābe

Vispopulārākais no vitamīniem. Tā būtiskākās īpašības ir spēja palielināt rezistenci pret infekcijām, paātrināt audu reģenerāciju, tam piemīt antihistamīna darbība. C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos un tādējādi nodrošina organisma hematoloģisko un imūno stāvokli.

Vēl nesenā pagātnē rekomendēja lietot lielas C vitamīna devas - 1 gramu un vairāk, taču Latvijas apstākļos nav vajadzības pēc tik lielām devām, jo pietiekami daudz vitamīnu saņemam ar uzturu un nav novērota C vitamīna hipovitaminoze. Lielas C un citu vitamīnu devas ir veltīga naudas izmešana, jo liekos ūdenī šķīstošos vitamīnus organisms izvada, turklāt var būt nevēlamas reakcijas: "kas par daudz, tas par skādi" - saka tautas paruna.

A vitamīns jeb retinols

A vitamīns palielina organisma rezistenci pret infekcijām, nodrošina normālu ādas un gļotādu funkcionēšanu, tam piemīt antioksidanta spējas.

Jāņem vērā, ka A vitamīns un tā prekursors B karotīns ir taukos šķīstoši, tāpēc uzkrājas organismā un nav vēlams to lietot lielās devās, jo var notikt saindēšanās. Akūtas saindēšanās simptomi ir stipras galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, sāpes locītavās. Hroniskas saindēšanās simptomi ir apetītes trūkums, sāpes locītavās, uzbudinājums un aknu bojājums. Lielas A vitamīna devas nedrīkst lietot grūtnieces, jo tas var izraisīt kroplības auglim (teratogēna darbība).

E vitamīns

E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, tam piemīt pretiekaisuma darbība, tas aizsargā pret apkārtējās vides kaitīgo iedarbību.

B6 vitamīns jeb piridoksīns

Piedalās olbaltumvielu un tauku vielmaiņas procesos, palielina organisma pretošanās spējas dažādām slimībām. B6 hipovitaminoze var iestāties, ja lieto antibiotikas, sulfanilamīdu grupas preparātus, hormonālos kontracepcijas līdzekļus, kā arī hroniskiem alkohola lietotājiem un tad, ja ilgstoši slimo ar gremošanas trakta slimībām, kad traucēta šā vitamīna uzsūkšanās un vitamīna sintēze, ko veic zarnu normāla mikroflora, kas zarnu slimības gadījumā ir izjaukta.

Bg vitamīns jeb folijsklābe

Bg vitamīnu jeb folijsklābi, jeb Bc vitamīnu, jeb M vitamīnu, jeb V faktoru - kā nu kurš tā pētnieks to nosaucis - pie mums parasti dēvē par folijskābi. Folijskābe nepieciešama sarkano un balto asinsķermenīšu veidošanās un šūnu dalīšanās procesos, tādējādi gādājot par organisma aizsargspējām.

Multivitamīni

Slimību profilaksei un organisma aizsargspēju stiprināšanai rekomendē multivitamīnu kombinācijas, kuru sastāvā būtu iepriekš minētie vitamīni un citi vitamīni, bet ne vairāk kā desmit, jo mēs nedzīvojam trūcīgos avitaminozes apstākļos un diez vai Latvijā būs ārsts, kas redzējis cingas, beriberi slimības vai citas avitaminozes slimnieku. No vitamīniem visizteiktāko efektu var gaidīt tad, ja ir tā trūkums, nevis pārpalikums.

Var lietot multivitamīnus, kuru sastāvā ir arī minerālvielas, bet ne visa Mendeļejeva tabula. Svarīgākās minerālvielas ir kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks.

Latvijā aptiekās nopērkami kombinētie multivitamīnu preparāti ar minerālvielām. Aptiekās var iegādāties arī multivitamīnus bez minerālvielām.

Tāpat aptiekās dabūjami atsevišķu vitamīnu kombinētie preparāti, taču tie būtu lietojami gadījumos, kad kaut kādu apstākļu dēļ veidojas to nepietiekamība, un vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu. Nav vēlams profilakses nolūkā kombinētos preparātus pašiem veidot no atsevišķiem monopreparātiem, jo vitamīni mijiedarbojas. Veidojot kombinētos preparātus, šo īpašību ņem vērā, izvēloties devas un zāļu formu.

Pretiesnu līdzekļi

Aukstajā gadalaikā gandrīz neiespējami izvairīties no iesnām. Ja vasarā iesnu izraisītāji bieži vien ir alergēni, tad ziemā - vīrusi un mikroorganismi, tāpēc pretiesnu līdzekļiem būs elpošanu caur degunu atvieglojoša ietekme, kamēr organisms pats vai ar medikamentu palīdzību cīnās ar vīrusiem vai mikroorganismiem. Šim nolūkam izmantojami līdzekļi no simpatomimētisko preparātu grupas, piemēram, ksilometazolīnu, oksimetazolīnu vai nafazalīnu saturoši deguna pilieni vai aerosoli. Šos līdzekļus nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām dienām.

Vieglākos gadījumos, kad elpošana caur degunu nav tik apgrūtinoša, vēlams lietot dabas līdzekļus, kuru sastāvā ir eikaliptu, priežu vai dižegles eļļa, jo šīs eļļas ne tikai mīkstina deguna gļotādu, bet tām ir pretmikrobu un pretvīrusu darbība. Eļļas saturošie deguna pilieni vai aerosoli noderīgi ne tikai iesnu gadījumā, bet arī apkures sezonā, kad telpās mēdz būt sauss gaiss. Dažos aerosolos uz eļļas bāzes ir arī A un E vitamīns, kuri nostiprina deguna un augšējo elpceļu gļotādu.

Līdzekļi saaukstēšanās gadījumā

Vieglākos saaukstēšanās gadījumos līdz ar iesnām vai bez tām mēdz būt sāpes kaklā - rīkles un balsenes iekaisums, aizsmakums. Tad noderēs līdzekļi ar pretmikrobu darbību, kas satur hlorheksidīnu vai cetilpiridīnu, vai dekvalēju, vai benzalkonija hlorīdu u.c. sūkājamo tablešu veidā. Var izmantot arī dabas līdzekļus saturošus aerosolus.

Ja saaukstēšanās gadījumā ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, tad kā pirmās palīdzības līdzeklis derēs kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem - paracetamols, ibuprofēns vai acetilsalicilskābe jeb aspirīns. Taču astmas slimniekiem aspirīnu lietojam piesardzīgi, jo tas var provocēt astmas lēkmi. Tāpat aspirīnu nedrīkst lietot līdz 12 gadu vecumam, bet paracetamolu - slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem. Lietderīgi mājas aptieciņā turēt arī kombinēto preparātu, kas satur paracetamolu un guaifenesīnu, un fenilefrīna hidrohlorīdu, jo šim preparātam, tā komponentiem papildus temperatūru pazeminošai un pretiekaisuma darbībai piemīt atkrēpošanu veicinoša, tie nedaudz paaugstina arteriālo asinsspiedienu. Iepriekš minētie līdzekļi uzskatāmi tikai kā pirmās palīdzības līdzekļi līdz slimības cēloņu noskaidrošanai, vai tie ir vīrusi vai mikroorganismi un kāda etiotropā terapija nepieciešama - pretvīrusu līdzekļi, antibiotikas vai citu grupu pretmikrobu līdzekļi.

Klepus mazināšanai un mīkstināšanai, kā arī atkrēpošanas veicināšanai derīga būs sausā mikstūra pret klepu, kuras efektu nodrošina visu komponentu kompleksa darbība līdz ar atkrēpošanu veicinošu un krēpas sašķidrinošu efektu.

Ja klepus ir sauss un mokošs, lietderīgi lietot tabletes, kas satur centrālas darbības nenarkotisko klepus centru nomācošo līdzekli butamirāta dihidrogenocitrātu un atkrēpošanu veicinošo līdzekli guaifenesīnu.

Augšējo elpceļu iekaisumi var provocēt bronhiālās astmas lēkmes, tāpēc pacientiem ar hronisku obstruktīvo pulmonālo sindromu vai bronhiālo astmu mājās jābūt līdzekļiem astmas lēkmes kupēšanai. Katrs astmas slimnieks no pieredzes zina, kādas zāles palīdz astmas lēkmes gadījumā, tām arī jābūt mājas aptieciņā.

Gripas ārstēšanai un profilaksei var lietot  Rimantadini hydrochloridum, kas ir pretvīrusu līdzeklis. Tas ir efektīvs pret A gripas vīrusiem, kā arī iedarbojas antitoksiski B gripas vīrusa izraisītas intoksikācijas gadījumā. Profilaksei ieteicams lietot 50 mg rimantadīna vienu reizi dienā līdz 30 dienām. Līdzko pacients jūt pirmos gripas simptomus (ārstnieciskais efekts ir izteikts, ja zāles sāk lietot ne vēlāk kā 48 stundas no saslimšanas sākuma), ieteicamā deva pirmajā dienā ir 100 mg (2 tabletes) trīs reizes dienā, otrajā un trešajā dienā - 100 mg divas reizes dienā, ceturtajā un piektajā dienā - 100 mg vienu reizi dienā.

Zāļu tējas ziemas vakariem

Kā vitamīniem līdzīgie avoti noderēs labi pazīstamie mežrozīšu augļi, kas bagātīgi satur C vitamīnu. Tāpat vitamīniem bagātas ir pīlādžogas, kas satur A, C un P vitamīnu, tātad tos, kuri vajadzīgi, lai aizsargātos no sezonālajām elpceļu slimībām. Arī smiltsērkšķa ogas satur A, E, C un B grupas vitamīnus.

Saaukstēšanās gadījumā rekomendē lietot melnā plūškoka ziedu tēju un arī tradicionālo liepziedu tēju. Ja ir sāpes kaklā, skalošanai noderēs kliņģerītes ziedu vai salvijas lapu uzlējumi. Šo augu tējas var lietot arī iekšķīgi, tikai salviju nerekomendē grūtniecēm. Izmantojami arī eļļas saturoši aerosoli - tējaskoka, smiltsērkšķa vai ehināciju saturošie. Šie aerosoli mazina iekaisumu un mīkstina elpceļu gļotādu.  Klepus mazināšanai un atkrēpošanas veicināšanai lietderīgi izmantot Islandes ķērpja lapotņu, māllēpes ziedu, altejas lapu, mārsila lakstu tējas. Šo augu komponenti ietilpst daudzu aptiekās nopērkamu preparātu sastāvā.

Bezmiegs, depresija, pārpūlēšanās un galvassāpes nereti ir intensīva darba atalgojums. Bezmiega gadījumā var palīdzēt piparmētru tēja vai apiņu spilvens. Neirozes mazina viršu ziedu tēja, kalmju sakņu tēja.

Dr. Arturs Tereško cilvēkiem, kas veic smagu darbu, rekomendē lietot pļavu āboliņa ziedu tēju, bet depresijas mazināšanai - baltā amoliņa tēju. Labs mājas aptieciņas līdzeklis ir vīgriežu ziedi, jo to tēja paplašina galvas smadzeņu asinsvadus, pazemina arteriālo asinsspiedienu un tādējādi mazina galvassāpes.

Smaržīga zāļu tēja - īpaši ar medu - ir ne tikai labs palīgs, lai pretotos infekcijām, bet arī uzlabo garastāvokli pēc smagas darba dienas tumšajos vakaros, atgādinot siltās vasaras dienas.

Probiotikas

Reizēs, kad jālieto antibakteriālie līdzekļi - antibiotikas, sulfanilamīdi un arī citu farmakoloģisko grupu preparāti ar pretmikrobu iedarbību, kā blakne līdzi nāk zarnu mikrofloras līdzsvara izjaukšana un līdz ar to B grupas vitamīnu endogēnā sintēzes mazināšana, imūnsistēmas vājināšanās un vēl viena nozīmīga blakne - caureja.

Probiotiskie līdzekļi ir šo problēmu risinājums. Tie satur zarnu mikroflorai raksturīgās saprofītās baktērijas - Sacharomyces bacilardi, Enterococcus faecium, Lactobacillus acidophilus. Šie mikroorganismi zāļu formā katrā preparātā ir atšķirīgā daudzumā un dažādās kombinācijās. Mājas aptieciņai noderēs jebkurš; ja situācija sarežģīta, tad detalizēti jāizvērtē sastāvs.

Zāles funkcionālu zarnu traucējumu gadījumos

Vides un uztura pārmaiņas nereti rada gremošanas traucējumus, kas izpaužas kā vēdera uzpūšanās, atraugas, caureja un pat sāpes vēderā.

Šiem gadījumiem der nodrošināties ar tādiem līdzekļiem kā aktivētā ogle, noder arī simetikonu vai diosmektītu saturoši līdzekļi. Aktivētā ogle ir klasisks absorbents - tā uzsūc ne tikai gāzes, bet arī ķīmiskas vielas. Simetikons mazina gāzu pūslīšu virsmas spraigumu. Diosmektīts spēj absorbēt arī gremošanas traktā iekļuvušus vīrusus un dažas baktērijas.

Lai organismam palīdzētu labāk tikt galā ar svētku uzturu, jālieto līdzekļi, kuru sastāvā ir gremošanas enzīmi. Pastiprinātas zarnu peristaltikas gadījumā vēdera urkšķēšanas, spazmu mazināšanai noderēs drotaverīna tabletes.

Sākoties caurejai, ieteicams lietot fizioloģisko pretcaurejas līdzekli želatīna tannātu, kas pasaulē pazīstams sen, bet Latvijā parādījies nesen. Tā lietošana ir droša gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kaitīgās vielas tiek neitralizētas un izvadītas no organisma, reizē aizsargājot zarnu trakta sieniņu.

Arī loperamīda hidrohlorīdu saturoši līdzekļi mazina zarnu peristaltiku, mazina caureju, taču to lietošanā jāievēro piesardzība. Tos nedrīkst lietot līdztekus citiem zarnu peristaltiku nomācošiem līdzekļiem, piemēram, drotaverīnam, atropīnam līdzīgiem un citiem gludo muskulatūru atslābinošiem līdzekļiem, jo var iestāties akūts ileuss. Tāpēc loper-amīdu nedrīkst lietot ilgstoši, tas ir ārkārtas līdzeklis, lietojams reizēs, kad caureja uznāk situācijai nepiemērotos apstākļos.

Līdzekļi apsaldējumu gadījumā

Neliela apsaldējuma gadījumā noderēs kāda ziede ar vietēju anestezējošu darbību, kuras sastāvā ir lidokaīns vai kāda cita viela ar izteiktu virsmu anestezējošu darbību. Šāds līdzeklis mazinās sāpes, taču vienlaikus tā sastāvā vajadzētu būt arī līdzeklim ar pretmikrobu darbību, jo apsaldētā virsma ir infekcijai pavērti vārti. Šim mērķim noderēs hloramfenikolu un metiluracilu saturošas ziedes.

Līdzekļi mīksto audu bojājumu mazināšanai

Biežākās mīksto audu traumas ir muskuļu un saišu sastiepumi, muskuļu sasitumi, pārslodzes radītas traumas. Ārstēšanas mērķis ir mazināt tūsku, sāpes, iekaisumu, novērst bojāto audu rētošanos.

Visizplatītākais komplekss mīksto audu ārstēšanā pirmajās 48-72 stundās ir PRICE: aizsardzība, miers, ledus, kompresija un pacelšana.

Bez šiem ārstēšanas principiem mīksto audu traumu gadījumā diezgan izplatīta ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana, lai gan nav pārliecinošu pierādījumu, ka tie ir pārāki par pretsāpju līdzekļiem bez pretiekaisuma darbības. Sāpes tiek noņemtas, bet dramatisku traumas ārstēšanas efektu tie, visticamāk, nedos. Jāatceras, ka raksturīgo nevēlamo blakņu dēļ būtu jāizvairās no šo līdzekļu ilgstošas lietošanas. NSPL lietošanu akūtu traumu gadījumā rekomendē ne ilgāk par 3-7 dienām.

Sāpju novēršanai akūtu balsta-kustību aparāta traumu gadījumā rekomendē paracetamolu vai NSPL, kad primārais vēlamais efekts ir sāpju noņemšana. Paracetamolu un NSPL iesaka lietot pirmajās 48 stundās pēc traumas.

Selektīvo COG-2 inhibitoru ordinēšana rūpīgi jāizvērtē, salīdzinot gūstamo efektu ar iespējamām blaknēm. Alternatīva ir lokālie pretiekaisuma geli. Šo gelu darbības mērķis ir tūskas, hematomas, sāpju mazināšana. Pētījumā, kurā diklofenaks un ketoprofēns lokāli lietoti pēc akūtām mīksto audu traumām, salīdzinot ar placebo, parādīja NSPL terapeitisko efektivitāti, sāpes samazinot par 50%.

Bez pretiekaisuma geliem ir arī geli ar atvēsinošu efektu, kuru sastāvā parasti ir mentols, kas kairina ādas aukstuma receptorus, sašaurinot asinsvadus un mazinot iekaisumu un sāpes. Ir heparīnu saturoši geli, ziedes, kas mazina tūsku, kavē iekaisumu, mazina pietūkumu, uzlabo mikrocirkulāciju, veicina hematomu uzsūkšanos.

Kopsavilkums

  • Slimību profilaksei un organisma aizsargspēju stiprināšanai rekomendē multivitamīnu kombinācijas, kuru sastāvā būtu ne vairāk kā desmit vitamīni.
  • Pretiesnu līdzekļiem būs elpošanu caur degunu atvieglojoša ietekme, kamēr organisms pats vai ar medikamentu palīdzību cīnās ar vīrusiem vai mikroorganismiem.
  • Ja saaukstēšanās gadījumā ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, tad kā pirmās palīdzības līdzeklis derēs kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. 
  • Lai organismam palīdzētu labāk tikt galā ar svētku uzturu, jālieto līdzekļi, kuru sastāvā ir gremošanas enzīmi.

 

Literatūra

  1. Latvijas Farmindekss. Latvijas Ārstu biedrība, 2013; 1408.
  2. Latvijas Republikas Zāļu reģistrs. VZA, 2014; 607.
  3. Maškovskij MD. Lekarstvennije sredstva. Moskva, 2005; 1206.
  4. Pakalns D. Zāļu tējas. AKS, 2012; 239.
  5. Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. ZIC, 2011; 896.
  6. Skutelis A, Pakalns D. Ārstniecības augu farmakoloģija. Rīga, 2005; 223.
  7. Tereško A. Dieva dārza ārstnieciskie augi. 2014; 167.
  8. A Resource Manual for General Practitioners. (Soft tissue & limb fracture management associated with road trauma, 2004.
  9. Ziltener JL, Leal S, Fournier PE. Non-steroidal anti-inflammatory drugs for athletes: An update. Annals of Physical and Rehabilitation Medicine, 2010; 53: 278-288.
  10. Paoloni JA, Milne C, Orchard J, Hamilton B. Non-steroidal anti-inflammatory drugs in sports medicine: guidelines for practical but sensible use. British Journal of Sports Medicine, 2009; 43: 863-865.