“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Probiotiku, prebiotiku un sinbiotiku nozīme senioriem ar sarkopēniju
AVOTS: Besora-Moreno M, Llauradó E, Valls RM, Pedret A, Solà R. Effects of Probiotics, Prebiotics, and Synbiotics on Sarcopenia Parameters in Older Adults: A Systematic Review and Meta-Analysis of Randomized Controlled Trials. Nutr Rev. 2025;83(7):e1693-e1708. doi:10.1093/nutrit/nuae145.
Lai izvērtētu probiotiku, prebiotiku un sinbiotiku ietekmi uz sarkopēniju, muskuļu spēku, masu un fizisko veiktspēju senioriem, tika veikts sistemātisks literatūras pārskats Medline/PubMed, Cochrane un Scopus datu bāzēs.
Rezultāti
Pārskatā tika iekļauti astoņi nejaušināti kontrolēti pētījumi un četri metaanalīzes. Rezultāti uzrādīja, ka probiotiku suplementācija uzlabojusi senioru muskuļu spēku un fizisko veiktspēju un funkciju, norādot uz pozitīvu ietekmi uz muskuļu masu. Literatūrā, kas pieejama par prebiotikām, bija norādes uz pozitīvu efektu attiecībā uz muskuļu spēku.
Metaanalīzē tika noteikts, ka intervences ar probiotikām bija efektīvas muskuļu spēka palielināšanā, mērot rokasspiediena spēku (vidējā atšķirība [MD] 2,50 kg [95 % TI 1,33—3,66; p < 0,0001), kā arī fiziskajā veiktspējas un funkcijas uzlabošanā, mērot iešanas ātrumu (MD 0,10 m/s [95 % TI 0,03—0,16; p = 0,003). Pēc jutīguma analīzes veikšanas efektivitāte saglabājās tikai iešanas ātruma izvērtējumā.
Secinājumi
Uztura stratēģijas ar probiotiku suplementāciju šķietami uzlabo muskuļu spēku un fizisko funkciju.
Nepieciešami robustāki pētījumi ar augstas kvalitātes nejaušināti kontrolētiem pētījumiem, lai apstiprinātu probiotiku ietekmi. Pastāv ierobežoti pierādījumi par prebiotiku un sinbiotiku stratēģijām attiecībā uz sarkopēnijas parametriem.
Komentē Dr. J. Rudzīte un Dr. E. A. Noriņa
"Interese par zarnu mikrobiotas ietekmi uz muskuļu veselību pēdējos gados ir būtiski pieaugusi visās populācijas grupās. Pieejamie pētījumi liecina, ka atsevišķi probiotiskie celmi, piemēram, Lactobacillus plantarum un Bifidobacterium breve, var veicināt muskuļu spēka un fiziskās veiktspējas uzlabošanos. Tomēr vairāku metaanalīžu rezultāti norāda, ka šie efekti ir nelieli un atkarīgi no lietošanas ilguma, devas un pacienta vispārējā veselības stāvokļa, tādēļ probiotiku izmantošana muskuļu veselības uzlabošanā pagaidām vairāk uzskatāma par atbalstošu, nevis terapeitisku stratēģiju.
Minētajā pētījumā rezultāti ir nozīmīgi, taču to interpretācijā būtu jāievēro piesardzība — probiotiku galvenā klīniskā nozīme joprojām saistīta ar zarnu mikrobiotas līdzsvara un gremošanas funkcijas uzlabošanu, nevis ar tiešu ietekmi uz muskuļu masu. No ģimenes medicīnas perspektīvas šie dati uzsver nepieciešamību pacientu aprūpē pievērsties multifaktoriālai, holistiskai pieejai, kur uzturs, pietiekama olbaltumvielu uzņemšana ar uzturu, fiziskā aktivitāte un hronisko slimību kontrole ir galvenie muskuļu veselības saglabāšanas elementi. Probiotiku lietošana šajā kontekstā var tikt uzskatīta par ļoti labu papildterapijas līdzekli, īpaši pacientiem ar gremošanas traucējumiem vai pēc antibiotiku kursa, tomēr tā nav rekomendējama kā primārā ārstēšanas metode.”
Zarnu trakta mikrobioma un probiotiku nozīme sportā
AVOTS: Jarrett H, Medlin S, Morehen JC. The Role of the Gut Microbiome and Probiotics in Sports Performance: A Narrative Review Update. Nutrients. 2025;17(4):690. Published 2025 Feb 14. doi:10.3390/nu17040690.
Jaunākās tendences pētījumos vēsta, ka zarnu trakta mikrobiomam varētu būt nozīmīga loma sportista veiktspējā un sasniegumos. Tāpat arī postulēts, ka fiziskās aktivitātes var ietekmēt zarnu trakta mikrobioma dažādību. Piemēram, augstas intensitātes fiziskā slodze (elites sportistu līmenī) nozīmīgi samazina mikrobioma dažādību, kas, visticamāk, ir hipoperfūzijas un novājinātas imūnsistēmas sekas, veicinot iekaisuma atbildreakciju. Kā piemēru var minēt ultramaratona skrējējus, kuriem līdz pat 96 % gadījumu jāpiedzīvo gastrointestināli traucējumi (GIT), un līdz pat 36 % sportistu, kas izstājas no sacīkstēm, iemesls bijis tieši GIT. Šajā publikācijā apskatīti potenciālie probiotiku ieguvumi sportistu veiktspējā, analizējot veiktos pētījumus šajā jomā.
Probiotikas un sporta veiktspēja — izturība un spēks
Dažos nejaušināti kontrolētos pētījumos ziņots par labvēlīgu probiotiku efektu uz aerobo kapacitāti un izturību. Piemēram, triatlonistiem novērots ievērojams uzlabojums skriešanā pēc četru nedēļu suplementācijas ar probiotikām, salīdzinot ar placebo grupu. Tāpat arī ziņots, ka piecu nedēļu intervence ar probiotikām (Lactobacillus + Bifidobacterium) maratona skrējējiem ievērojami uzlaboja paveikto distanci Kūpera (Cooper) testā.
Interesanti, bet pētījuma autori sportistiem probiotiku grupā atklāja labāku pēcslodzes muskuļu mikroperfūziju funkcionālās magnētiskās rezonanses laikā. Šāda atradne norāda uz probiotiku potenciālo efektu uzlabot aerobo slodzi caur vaskulāro funkciju.
Ir ierobežots tādu pētījumu skaits, kuros analizēta probiotiku efektivitāte spēka aspektā. Lielākajā daļā pētījumu probiotikas izvērtētas kopā ar proteīnu saturošiem līdzekļiem. Preliminārie dati ir cerīgi, bet jāturpina pētījumi, izvēloties pētīt probiotikas izolēti.
Atjaunošanās pēc slodzes
Šī brīža pierādījumi norāda, ka probiotikas var uzlabot atjaunošanās procesu pēc intensīvas slodzes treniņiem. Tas saistīts ar iekaisuma atbildreakcijas samazināšanu.
Tomēr līdz šim brīdim pierādījumu skaits ir ierobežots un pētījumi jāturpina, lai rekomendētu optimālas probiotiku devas, laiku un konkrētus probiotiku celmus.
Uzturvielu uzsūkšanās
Probiotikas, īpaši kombinācijā ar citiem makroelementiem, var uzlabot uzsūkšanos, metabolismu un biopieejamību tādām svarīgām uzturvielām, kas nepieciešamas, lai uzturētu fizisko veiktspēju, novērstu nogurumu un veicinātu fizioloģisko pielāgošanos treniņam.
Piemēram, kādā pētījumā ar trenētiem triatlonistiem tika novērots ievērojams (24—60 %) pieaugums sazaroto ķēžu aminoskābju (valīns, leicīns, izoleicīns) cirkulācijā plazmā pēc astoņu nedēļu probiotiku suplementācijas. Citā pētījumā analizēta probiotiku ietekme uz ogļhidrātu metabolismu trenētiem velobraucējiem vīriešiem. Pēc četru nedēļu probiotiku lietošanas novērots neliels, bet nozīmīgs uzlabojums glikozes oksidācijas rādītājā pēc 60—120 minūtēm vidējas slodzes velobraukšanas.
Gastrointestinālie simptomi
Pētījumi norāda, ka probiotikas var būt efektīvs terapeitisks līdzeklis sportistiem ar GIT. Ir pierādījumi, ka probiotikas atvieglo GIT pacientiem ar kairinātas zarnas sindromu un atbalsta normālu zarnu trakta peristaltiku veselīgā populācijā. Pētījumi uzrādījuši, ka 90 dienu ilga intervence ar vairākus celmus saturošām probiotikām salīdzinājumā ar placebo elites velosipēdistiem ievērojami samazinājusi GIT gan miera periodā, gan slodzes laikā.
Komentē Dr. J. Rudzīte un Dr. E. A. Noriņa
“Pētījums uzsver mikrobioma nozīmi sportiskajā sniegumā un atjaunošanās procesos, parādot, ka probiotikas var pozitīvi ietekmēt izturību, vielmaiņu un iekaisuma reakcijas. Rezultāti ir daudzsološi, taču, salīdzinot dažādu pētījumu datus, redzams, ka efekti mēdz būt atšķirīgi atkarībā no izmantotajiem celmiem, devām un lietošanas ilguma — tas norāda uz nepieciešamību pēc vienotākiem pētījumu dizainiem un standartizētas pieejas. Mūsuprāt, līdzsvarots mikrobioms, kas dzīvo cilvēka resnajā zarnā, būtiski ietekmē to, kā panesam fizisku slodzi, atjaunojamies un izmantojam uzturvielas. Mūsdienās arvien vairāk pacientu interesējas par uztura bagātinātājiem, tostarp probiotikām, cerot uzlabot fizisko formu vai enerģijas līmeni.
Šādās situācijās svarīgi uzsvērt pierādījumos balstītu pieeju — probiotikas var būt labs atbalsts, ja tās lieto pamatoti un mērķtiecīgi, bet veselīga dzīvesveida un sabalansēta uztura nozīmi tās neaizstāj.
Latvijā interese par mikrobiomu un probiotikām strauji pieaug, taču praksē joprojām trūkst skaidru vadlīniju un ārstu–pacientu diskusiju par to pamatotību. Šis pētījums atgādina, ka veselība un labsajūta sākas ar līdzsvaru — arī zarnu mikrobiomā.”
Pierādījumi probiotiku lietošanai bērniem ar gremošanas traucējumiem
AVOTS: Gwee KA, Lee WRW, Chua Q, Chiou FK, Aw MM, Koh YH. The evidence for probiotics in the treatment of digestive disorders in the pediatric population. J Gastroenterol Hepatol. 2025;40(1):41-47. doi:10.1111/jgh.16809.
2024. gada nogalē publicēts pārskats par pierādījumu bāzi probiotiku nozīmei gastrointestinālu traucējumu ārstēšanā bērniem. Šajā pārskatā aplūkoti tādi stāvokļi kā akūts gastroenterīts, ar antibiotikām saistīta caureja, C. difficile izraisīta caureja, jaundzimušo kolikas, hroniskas sāpes vēderā, gastroezofageālā refluksa slimība, funkcionāli aizcietējumi, Krona slimība, čūlainais kolīts, H. pylori eradikācija, celiakija, aptaukošanās un augšanas traucējumi. Šeit aplūkoti daži no secinājumiem; ar publikāciju pilnībā iespējams iepazīties, izmantojot atsaucē norādīto informāciju.
Vai probiotikām ir nozīme akūta gastroenterīta ārstēšanā?
Īsā atbilde — visticamāk, jā. Specifiski celmi, kā Saccharomyces boulardii, Lactobacillus reuteri un Lactobacillus rhamnosus GG, atbilstošās devās uzrādījuši efektivitāti samazināt simptomu ilgumu un smagumu bērniem ar akūtu gastroenterītu.
2020 ESPGHAN vadlīnijas rekomendē lietot S. boulardii (250—750 mg/dienā 5—7 dienas), L. rhamnosus GG (≥ 1010 CFU/dienā, tipiski 5—7 dienas), L. reuteri DSM 17938 (1—4 × 1010 CFU/dienā 5 dienas) un kombināciju L. rhamnosus 19070–2 un L. reuteri DSM 12246 (2 × 1010 CFU katram celmam/dienā 5 dienas).
Vai probiotikām ir nozīme jaundzimušo koliku ārstēšanā?
Rekomendācija — darīt to ar krūti barotiem zīdaiņiem. Suplementācija ar probiotikām, īpaši L. reuteri, var būt efektīva ar krūti barotiem mazuļiem ar kolikām un saistīta ar ievērojamu vidējā ikdienas raudāšanas laika samazinājumu salīdzinājumā ar placebo. Probiotiku nozīme zīdaiņiem, kas baroti ar mākslīgo piena maisījumu, nav skaidra.
Vai probiotikām ir nozīme gastroezofageālā refluksa slimības ārstēšanā?
Īsā atbilde — visticamāk, probiotikas nelīdzēs. Šobrīd nav specifisku pētījumu, kas izvērtētu probiotiku ietekmi uz pediatrisko atviļņa slimību, tāpēc skābes supresanti ir pirmās līnijas terapija vecākiem bērniem ar skaidri noteiktu diagnozi. Probiotikas var apsvērt zīdaiņu regurgitācijas gadījumā, tomēr terapeitiskais ieguvums, visticamāk, būs neliels.
Vai probiotikām ir nozīme iekaisīgo zarnu slimību gadījumā?
Attiecībā uz Krona slimību pierādījumi šobrīd ir nepielūdzami — nav konstatēti ieguvumi probiotiku lietošanā, lai veicinātu vai uzturētu slimības remisiju pediatrisko pacientu grupā.
Čūlainā kolīta gadījumā pierādījumu līmenis atbalsta to lietošanu kā papildu terapeitisko līdzekli, ja slimība ir viegla, bet ar persistējošu iekaisumu. ESPGHAN vadlīnijas rekomendē lietot VSL#3 probiotikas kā adjuvantu bērniem ar vieglu čūlainu kolītu, kas slikti panes 5ASA terapiju vai ir ar vieglu reziduālu slimību, neskatoties uz standarta terapiju.
Komentē Dr. J. Rudzīte un Dr. E. A. Noriņa:
“Šī publikācija spilgti parāda, ka probiotiku lietošana pediatrijā joprojām ir joma, kurā nepieciešama piesardzīga un mērķtiecīga pieeja. Lai arī noteikti celmi, piemēram, Lactobacillus rhamnosus GG vai Saccharomyces boulardii, ir pierādījuši efektivitāti akūta gastroenterīta ārstēšanā, citos gadījumos zinātniskie dati ir neviennozīmīgi. Sabiedrībā un arī praksē probiotikas nereti tiek uztvertas kā vispārējs veselības “palīgs”, nevis precīzas terapijas sastāvdaļa. Latvijā šī tendence joprojām saglabājas — vecāki bieži izvēlas probiotikas profilaktiski, neizvērtējot nepieciešamību vai konkrēto celmu piemērotību. Tas uzsver ārstu lomas nozīmi izglītošanā un kritiskās domāšanas veicināšanā par uztura papildinājumu lietošanu bērniem.
Probiotikas, iespējams, nākotnē kļūs par daļu no plašākas izpratnes par zarnu mikrobiomu un bērna vispārējo veselību, tomēr šobrīd galvenais uzdevums ir atrast līdzsvaru starp pierādījumos balstītu praksi un sabiedrības augošo vēlmi “profilaktiski ārstēt”.
Nereti vislielāko labumu sniedz nevis jauns preparāts, bet gan individuāla pieeja katrai situācijai, pacienta uzticēšanās ārstam un mediķa spēja skaidrot, kad papildu terapija patiesībā nav nepieciešama.”
Zarnu trakta mikrobiotas saistība ar dzīves kvalitāti iekaisīgu zarnu slimību gadījumā
AVOTS: Edited by Archita Rai. Gut Microbiota Linked to Impaired Quality of Life in IBD – Medscape – October 09, 2025.
Pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) ziņots par sliktāku ar veselību saistītu dzīves kvalitāti salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, neskatoties uz augstajiem remisijas rādītājiem. Zarnu trakta disbioze ir bieži sastopama IZS gadījumā, tomēr tās ietekme uz dzīves kvalitāti nav skaidra, tāpat kā nav definēti specifiski mikrobiotu raksturojoši lielumi, kas būtu saistīti ar šo faktoru.
Materiāli un metodes
Pētnieki Austrālijā veikuši šķērsgriezuma analīzi par pacientiem ar čūlaino kolītu vai Krona slimību un veselu kontroles grupu laikā no 2019. gada jūnija līdz 2023. gada novembrim. Ar veselību saistīta dzīves kvalitāte tika novērtēta ar 36 rīku īsās formas veselības aptaujas anketas palīdzību (SF–36; fiziskās un mentālās komponentes kopsavilkuma rezultāti). Ar IZS saistīts specifisks dzīves kvalitātes novērtējums tika veikts ar 32 rīku IZS aptaujas anketu (IBDQ–32), kurā dzīves kvalitāte tiek vērtēta kā traucēta rezultāta < 170 punkti gadījumā vai saglabāta rezultāta ≥ 170 punkti gadījumā. Perorālā un fēču mikrobiota tika profilēta ar 16 sekvenču rRNS sekvencēšanas metodi.
Rezultāti
Starp 751 dalībnieku (vidējais vecums 43,3 gadi, 56 % sievietes) 232 bija Krona slimība, 214 čūlainais kolīts, bet 305 bija veselīga kontroles grupa. Salīdzinājumā ar kontroles grupu, pacientiem ar IZS bija zemāks SF–36 fiziskās (51,6 iepretī 55,7; p < 0,0001) un mentālās (45,1 iepretī 52,2; p < 0,001) komponentes rezultāts. IBDQ–32 norādīja uz traucētu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti 42 % Krona slimības pacientu un 41 % čūlainā kolīta pacientu, neskatoties uz zemajiem klīniskajiem vai bioķīmiskās aktivitātes rādītājiem.
Tika konstatēts, ka 62 fēcēs mītošas ģintis un 33—34 mutes dobumā mītošas mikroorganismu ģintis saistītas ar vismaz vienu ar veselību saistītas dzīves kvalitātes rādītāju gan čūlainā kolīta, gan Krona slimības gadījumā. Šī gēnu līmeņa saistība bija stingrāka nekā klīniskā vai bioķīmiskā slimības aktivitāte.
Pētījuma autori secina, ka, iespējams, zarnu trakta mikrobioms var mediēt ekstraintestinālu slimības slogu IZS pacientiem. Ja tā, mērķēta mikrobiāla manipulācija var būt jauns terapeitisks virziens, lai uzlabotu dzīves kvalitāti IZS pacientiem ārpus jau esošajām modalitātēm.
Komentē Dr. J. Rudzīte un Dr. E. A. Noriņa
“Iekaisīgās zarnu slimības ir hroniskas un grūti ārstējamas, un pat remisijas periodā pacientiem saglabājas sūdzības, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Šis pētījums izgaismo mikrobiotas iespējamo nozīmi simptomu noturībā un pašsajūtas pasliktināšanā, uzsverot zarnu–smadzeņu ass lomu slimības gaitā. Ambulatorajā praksē šādi pacienti bieži vēršas ar nespecifiskām sūdzībām, tādēļ ģimenes ārstam jāspēj saskatīt plašāku patofizioloģisko saistību un jāveicina holistiska pieeja — uztura un dzīvesveida korekcija, probiotiku izvērtēta lietošana, psiholoģisks atbalsts un sadarbība ar gastroenterologu. Latvijā šāds skatījums, mūsuprāt, ar laiku varētu būt nozīmīgs solis, lai uzlabotu IZS pacientu ilgtermiņa aprūpi un remisijas uzturēšanu.”
