PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

DACE ŽENTIŅA: Par Covid–19 joprojām zinām ļoti maz. Mūsējie Covid nodaļā

B. Vahere
DACE ŽENTIŅA: Par Covid–19 joprojām zinām ļoti maz. Mūsējie Covid nodaļā
Shutterstock
DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, teic : izsmeļ liels skaits mirstošo pacientu, to skaitā mediķi, kas arī nonāk Covid gultās. Visvairāk glābj sarunas ar kolēģiem, jo viņi ir bijuši ar tevi “vienā laivā”.

Dace Žentiņa Dace Žentiņa
Dace Žentiņa

Smagumu iznes anesteziologi un internisti, māsas un viņu palīgi

Šobrīd ārkārtīgi smagās situācijas smagumu Latvijā uz saviem pleciem iznes līdz šim nenovērtētākā ārstu daļa — anesteziologi, internās medicīnas pārstāvji, kuri medicīnas hierarhijā neieņēma augstu pozīciju. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka medicīnā nevaram runāt par vairāk vai mazāk vajadzīgām specialitātēm, būtiski diferencējot atmaksas noteikumus. Tāpat pie nenovērtākajām grupām varam pieskaitīt arī medicīnas māsas un māsu palīgus, kuru darbs līdz šim bija patiešām nepelnīti zemu novērtēts. Šobrīd redzam rezultātu — kad vajag, mums nav šo cilvēku, ko pasaukt palīgā.

Milzīgs izaicinājums ir noturēt komandu līmenī, lai pacientu labā tā izdarītu visu iespējamo. Tas nebūt nav vienkārši, ņemot vērā pacientu lielo skaitu un ierobežotos resursus.

Neko nezinām par ilgtermiņa sekām

Bēdīgākais — par šo slimību joprojām zinām ļoti maz.

Šobrīd jau pat nav skaidru kritēriju, no kā būtu jābaidās. Mums nav pētījumu un pieredzes ar ilgtermiņa sekām. Nezinām, kā pacienti ar plaušu audu fibrozēšanos jutīsies pēc gada, diviem.

Šī slimība jau neskar tikai elpošanas orgānus. Vēl viena ļoti smaga problēma, ko jau esam pamanījuši, — asins recēšanas traucējumi un to neprognozējamība. Neviens nevar pateikt, kurā brīdī pacientam var rasties tromboze, kas nereti beidzas letāli.

Bieži — vienā dienā visi no sirds priecājamies par to, ka ļoti smagam pacientam izdevies palīdzēt, bet otrā dienā viņa vairs nav... Ir bijuši gadījumi, kad pacientu izglābjam no smagas elpošanas mazspējas, bet viņš nomirst no trombozes.

Tāpat visus orgānus būtiski ietekmē hipoksēmija. Šajā ziņā diemžēl atkal jārunā par mūsu medicīnas līmeni, jo pulsa oksimetri nav nekāds šā gadsimta brīnums. Pacients pats hipoksiju nejūt, tāpēc tā nereti paliek neievērota. Ja tā nebūtu, iespējams, mums šobrīd izdotos izglābt vairāk pacientu.

Foto: SHUTTERSTOCK un no Doctus arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada marta numurā

Raksts žurnālā