PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

M. Lapsa
Neirologs asoc. prof. GUNTIS KARELIS Foto: Inese Austruma/Doctus
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

Asociētais profesors Guntis Karelis neiroloģiju izzina joprojām, tikai jau citā statusā un ar citu zināšanu bagāžu. Viņa galvenie pētniecības virzieni ir ērču pārnestās slimības, perifērās nervu sistēmas slimības un neiroinfekcijas. Aktīvi piedalās pētniecībā un arī dažādās organizācijās, piemēram, ir Latvijas Neirologu biedrības valdes loceklis un Eiropas Neirologu biedrības biedrs. Un vēl izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā.

Pārrunu brīdī ar tēvu Pārrunu brīdī ar tēvu
Pārrunu brīdī ar tēvu

Laiks parādīs, kādas ir neirokovida sekas

Pulmonologi par Covid–19 infekciju saka: vēl ļoti daudz nezināmā par šo slimību, par ilgtermiņa sekām. Ko neirologi novēro, kādi ir literatūras dati par neirokovidu?

Mana atbilde jādala divās daļās: jārunā par Covid–19 infekcijas akūto posmu un vēlīno laiku, kad Covid–19 infekcija ir pārslimota, atstājot sekas. Šīs infekcijas akūtajā posmā diezgan bieži novērojamas dažādas neiroloģiskas izpausmes: galvassāpes, ožas un garšas traucējumi, uzvedības traucējumi, atmiņas traucējumi, apjukums, vispārējs nespēks, var būt arī insults, meningīts un perifēro nervu bojājums. Kas attiecas uz vēlāku periodu, piekrītu kolēģiem, ka pagaidām ir daudz nezināmā, tikai laiks parādīs, kādas būs neirokovida sekas.

Nedaudz spekulējot, pieļauju, ka cilvēkiem varētu ilgstoši saglabāties nespēks, būt koncentrēšanās un atmiņas traucējumi, galvassāpes, samazinātas darbaspējas.

Bet, lai precīzi runātu par ilgtermiņa sekām, nepieciešami papildu pētījumi un laiks.

Kopā ar Unnas Evaņģēliskās slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāju un Esenes universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Zaza Katsarava Kopā ar Unnas Evaņģēliskās slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāju un Esenes universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Zaza Katsarava
Kopā ar Unnas Evaņģēliskās slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāju un Esenes universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Zaza Katsarava

Kā klājas citām slimībām Covid–19 infekcijas ēnā? ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ziņoja, ka desmit nedēļās pēc pandēmijas sākuma slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās par 23 % sarucis infarkta gadījumu skaits, par 20 % — insulta, par 10 % samazinājies 2. tipa cukura diabēta pacientu skaits, kuri nodaļā nokļūst nekontrolēti augsta cukura līmeņa dēļ. Ko redzat savā klīnikā?

RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā insulta pacientu skaits ir palicis tādā pašā līmenī kā iepriekš, šobrīd nekas nav mainījies. Pēc gada varbūt kaut kas būs mainījies un rezultāti atšķirsies, tad varēsim apkopot datus un analizēt. Bet patlaban tik izteikti negatīvu dinamiku kā ASV, kur par divdesmit procentiem sarucis insulta gadījumu skaits, mēs nenovērojam. Varbūt noslodze ASV slimnīcās ir tik liela, ka daudzi pacienti ar citām slimībām nevar piekļūt ārstiem. Pie mums tā nav.

Kopā ar sievu un meitu izlaidumā Kopā ar sievu un meitu izlaidumā
Kopā ar sievu un meitu izlaidumā

Pacienti un izaicinājumi

Kāds ir jūsu pacients? Paraksturojiet!

To izdarīt ir diezgan sarežģīti. Mūsu klīnikā ir gan neiroķirurģijas nodaļa, gan neiroloģijas nodaļas. Vienā neiroloģijas nodaļā ārstē galvenokārt galvas smadzeņu asinsvadu slimības, piemēram, insultu, otrā — citas neiroloģiskās slimības, kuru simptomi ir, piemēram, muguras sāpes, galvassāpes, reibonis, roku un kāju tirpšana. Tāpēc teikšu: katrs pacients ir unikāls un atšķirīgs.

Un kuras neiroloģiskās slimības un to risinājumi jums šķiet profesionāli visinteresantākie: neirodeģeneratīvās, retās slimības...?

Protams, ka profesionāli visinteresantākie ir gadījumi, kas nav bieži sastopami, kurus neredzam katru dienu, tāpēc ilgāk par tiem jāpadomā, jālasa nozares literatūra, pētījumi un jāiedziļinās kolēģu pieredzē. Šo slimību skaitā ir jau pieminētās neirodeģeneratīvās slimības, Parkinsona slimība un tai līdzīgās, piemēram, multisistēmu atrofija, perifērās nervu sistēmas slimības un slimības, kas veicina atmiņas un kognitīvos traucējumus, kā arī neiroinfekcijas. Mūsdienās aizvien lielāku proporciju veido nervu sistēmas autoimūnās slimības, piemēram, autoimūns encefalīts.

Sportojot Magnētā. Trīs plusi uzreiz: atrodies mežā svaigā gaisā, 
galvu var atslēgt no ikdienas rūpēm, bet ķermenim ir fiziska slodze! Sportojot Magnētā. Trīs plusi uzreiz: atrodies mežā svaigā gaisā, 
galvu var atslēgt no ikdienas rūpēm, bet ķermenim ir fiziska slodze!
Sportojot Magnētā. Trīs plusi uzreiz: atrodies mežā svaigā gaisā, galvu var atslēgt no ikdienas rūpēm, bet ķermenim ir fiziska slodze!

Atskatoties pieredzē — sarežģīto diagnožu kļūst vairāk? Slimības pārklājas, maina dabu, tik viegli neatklājas?

Sarežģīto diagnožu skaits, iespējams, pat pieaug, jo uzlabojas diagnosticēšanas iespējas un ārstu zināšanas. Arvien vairāk tiek atklātas slimības, kuru diagnozi iepriekš nevarējām noteikt, tāpēc pacientam spējam atklāt vairāk slimību. Slimības, ko atpazinām jau iepriekš, savas izpausmes nav mainījušas, izņēmums ir autoimūnās slimības, kurām vēro simptomu dažādību.

Ceļojumi un iespaidi. Norvēģijā Ceļojumi un iespaidi. Norvēģijā
Ceļojumi un iespaidi. Norvēģijā

Visu vai neko, tagad vai nekad

Kā paspējat visu? Vai visu var paspēt?

Visu nekad nevar paspēt, bet, lai izdarītu steidzamus darbus, ja nepieciešams, strādājam ilgāk par nolikto darbalaiku, arī sestdienās un svētdienās.

Cenšos jau laikus saplānot ikdienā darāmo: svarīgāko un neatliekamo daru vispirms, mazāk svarīgo — pēc tam. Bet nereti gadās nestandarta situācijas, akūta nepieciešamība tās risināt, un tas ienes korekcijas saplānotajos darbos.

Vai ir bijusi sajūta — visu vai neko, tagad vai nekad?

Protams! Šī sajūta visbiežāk piemeklē, kad jāpieņem lēmums par izmeklējumiem un ārstēšanu pacientam ar sarežģītām diagnozēm vai stāvokļiem.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada aprīļa numurā