Renāte Helda, endokrinoloģe, “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīca
Līdz šim dzīvoju pārliecībā, ka esam sabiedrība, kas kopumā ir labi izglītota, ar domāšanu, kuras balsts ir zinātnes sasniegumi, un ar samērā adekvātu, loģisku spriestspēju. Tomēr Covid–19 un vakcinācijas laiks kā milzu starmetis izgaismojis to, cik daudz tumsonības, šarlatānisma un māņticības joprojām valda visapkārt. Konkrētus piemērus pat īpaši neminēšu — strukturētais ūdens un vakcīnas ar čipiem vien jau runā paši par sevi.
Tāpēc izvēlējos uzsvērt Roterdamas Erasma — kurš bija viens no 16. gadsimta gaišākajiem prātiem — domu: “Ne tie patiesi mīl grāmatas, kuri tās neaiztiekot glabā skapjos, bet tie, kuri dienu un nakti tur tās rokā...” Tas nav jāsaprot burtiski. Pienācis laiks atkal cīnīties par zināšanām. Un cīnīties ne pa jokam.
Paldies aprīļa žurnāla autoriem par saturīgajiem rakstiem! Uzreiz ķēros pie vitamīniem (autores Vita Skuja un Beāte Jurševska). Covid–19 laikā daudzi pacienti jautā par to papildu lietošanu, bet man, godīgi sakot, daudz kas no vitamīnu pasaules jau bija piemirsies.
Arvien biežāk mūsu dzīvē ienāk inovatīvi medikamenti (autores Līga Henke un Santa Purviņa). Pagaidām tie maksā ļoti dārgi, taču daudzu smagu pacientu ārstēšanas rezultāts ir labāks, tāpēc cerams, ka līdzekļi to iegādei valstī tomēr atradīsies.
Jau iepriekš bijām paredzējuši, ka Covid–19 ēnā paliks praktiski visas citas mūsu pacientu slimības, un, jā, hronisko slimnieku stāvoklis pakāpeniski aizvien pasliktinās. Šajā žurnāla numurā varam iepazīties ar kolēģu dažādo pieredzi pašreizējā situācijā.
Taču tas, protams, nav viss, ko vērts izlasīt! Tāpēc novēlu žurnālam nestāvēt goda vietā uz galda, bet, Roterdamas Erasma vārdiem, — tikt turētam rokās, cik bieži vien iespējams.
Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar cistisko fibrozi slimo cilvēku dzīvildze. Mūsdienās 42 % cistiskās fibrozes pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5 % pārsniedz 40 gadu vecumu, taču ir valstis, kur pieaugušo vecumu sasnieguši vairāk nekā 50 % cistiskās fibrozes pacientu.
Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.
Ja nav skaidras kopsakarības par organismam patiešām nepieciešamajiem vitamīniem un uzturvielām, apjukt mūsdienu informācijas apjomā var viegli. C vitamīns, B grupas vitamīni un folskābe ir ūdenī šķīstošie vitamīni. Plašāk stāstām par mūsu platuma grādos visbiežāk lietotajiem ūdenī šķīstošajiem vitamīniem.
Oža — neapzināti apstrādāta un relatīvi ignorēta — nosaka mūsu patiku pret ēdienu, ietekmē garastāvokli un brīdina par gaidāmajām briesmām: bojātu pārtiku, dūmiem, ķīmisko vielu noplūdi utt. Tikai tad, kad rodas ožas traucējumi, saprotam, cik lielā mērā lēmumu pieņemšanu ikdienā ietekmē ožas stimuli. [1]
Osteoartrīts (OA) ir mehānisku un bioloģisku faktoru mijiedarbības rezultāts, kas destabilizē līdzsvaru starp skrimšļa un subhondrālo kaulu veidošanās un noārdīšanās procesiem. Tā ir hroniska artropātija, kam raksturīgi locītavu skrimšļa bojājumi un citas locītavas struktūru izmaiņas, kaulu hipertrofija (osteofītu veidošanās).
Alerģija ir specifiska hipersensitivitātes reakcija, ko ierosina imunoloģiskie mehānismi. Pārtikas alerģija definēta kā sensibilizācija pret pārtikas proteīniem vai pārtikas piedevām. Alerģisku slimību izplatība pieaugusi strauji un turpina augt, Pasaules Alerģijas organizācijas (WAO) dati liecina, ka tā skar 10—40 % pasaules iedzīvotāju.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Eiropa noveco. Eurostat publicētie dati rāda, ka to iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 60 gadu vecumu, ik gadu pieaug par diviem miljoniem. Prognozes rāda, ka 2060. gadā šīs vecumgrupas iedzīvotāju īpatsvars Eiropā būs 30 %.
Aktīniskā keratoze (AK) ir hroniskas, kumulatīvas saules ekspozīcijas rezultātā (> 10—60 gados) izveidojies solārs ādas bojājums, kam raksturīgi atsevišķu vai multiplu, norobežotu vai difūzu, sarkanīgu vai sarkanbrūnu plankumu, papulu vai hiperkeratožu veidošanās. AK tiek definēta kā neinvazīva, agrīna (in situ) plakanšūnu karcinoma. [1]
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Jāzeps Korsaks, narkologs, Daugavpils reģionālā slimnīca, privātprakse Rēzeknē atzīst, ka novēro jaunu negatīvu tendenci: aug alkohola iegāde tiešsaistē, un attālinātais darbs maskē patieso alkohola lietāju skaitu.
Marina Kovaļova, kardioloģe Jelgavas poliklīnikā: "Es ieteiktu ģimenes ārstiem pievērst uzmanību pacientu sūdzībām par sāpēm krūtīs, nenorakstot tās uz mugurkaulāja patoloģiju, mirdzaritmijas pacientiem laikus nozīmēt antikoagulantus, kontrolēt holesterīna profilu un glikēmiju."
Dace Vorslava, gimenes ārste un pulmonoloģe Valmierā stāsta, ka, skatot pacientus pēc Covid–19 pneimonijām, šķiet, ka tausties nezināmajā, jo nemāki pateikt, kāda būs šo cilvēku perspektīva. Objektīvā atrade ir daudz smagāka, nekā pacients subjektīvi jūt.
