PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pagājušā nedēļā Latvijā vidēji dienā vakcinēti 1170 iedzīvotāji

Doctus
Aizvadītajā nedēļā vidēji dienā vakcinēti 1170 iedzīvotāji – turpinājās gan medicīnas iestāžu darbinieku, sociālās aprūpes centru darbinieku un iedzīvotāju, kā arī tika sākta iedzīvotāju vecumā virs 70 gadiem vakcinācija, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija.

Vakcinācijas tempu kavē piegādes

No marta Vakcinācijas birojs ir apņēmības pilns kāpināt vakcinācijas tempu, solot, ka nedēļā tiks vakcinēti ap 20 tūkstošiem cilvēku.

Viss gan ir atkarīgs no vakcīnu piegādēm un veiklas loģistikas. Plašsaziņas līdzekļos pagājušā nedēļā Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska pauda viedokli, ka  patlaban vakcīnas pret Covid-19 Latvijā nav pieejamas pietiekamā daudzumā, un apmēram trešdaļa no ģimenes ārstu vakcīnu pieprasījumiem šonedēļ nebūs apmierināta. Viņa pati ceturtdien uz vakcināciju pierakstījusi 40 cilvēkus.

19. februārī Latvija saņēma ražotāja “AstraZeneca” vakcīnas “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” piegādi– 16 800 devas.

Nākamās vakcīnas devu piegādes plānotas:

  • 28. februārī – 24 780 vakcīnu devas
  • 3. martā – 15 332 vakcīnu devas

Līdz šim saņemtās vakcīnu devas

Kopumā Latvijai līdz šim piegādātas 71 025 vakcīnu devas.

Ražotājs                                 Devas                          Piegādes datums

Pfizer-BioNTech                    9 750                          26.12.2020

Pfizer-BioNTech                    13 650                        04.01.2021

Pfizer-BioNTech                    6 825                          11.01.2021

Moderna                                1 200                         12.01.2021

Moderna                                2 400                         31.01.2021

Moderna                                3 600                         12.02.2021

AstraZeneca                          7 200                           07.02.2021

AstraZeneca                          9 600                           12.02.2021

AstraZeneca                          16 800                         19.02.2021     

 

FOTO: Freepik.com

Lasītākais Doctus.lv
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Etiķa esence. Bīstama un dzīvību apdraudoša viela

Etiķskābe ir organiska skābe ar korozīvu darbību, tās koncentrācija līdz 10 % pazīstama kā galda etiķis, 30—70 % etiķskābe — etiķa esence, bezūdens jeb dehidratētā forma — ledus etiķskābe. Pārtikas konservēšanai Austrumeiropā plaši tiek lietota etiķa esence, tā ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu sastāvā. Drošības apsvērumu dēļ 2010. gadā Latvijā tika aizliegta etiķa esences pārdošana mazumtirdzniecībā.

K. Stašinska, R. Stašinskis
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Pacients pēc akūta koronārā sindroma. Mūsdienīga aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija

Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]

S. Hansone, I. Svikliņa, D. Rjutkinena