PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pieaug valsts lielākajā Neatliekamās palīdzības klīnikā uzņemto pacientu skaits

Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca
Pirmdien, 2.novembrī tiks atzīmēti 5 gadi kopš pirmos pacientus uzņēma Latvijā lielākā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers”, kas tika veidota atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un pasaules pieredzei.

Šī bija pirmā vieta Latvijā, kur tika ieviesta fundamentāli jauna pieeja neatliekamās palīdzības sniegšanā, ko vēlāk pārņēma arī citas ārstniecības iestādes, proti, nonākot klīnikā, pacientu ārstēšana tika uzsākta jau no pirmās minūtes, pretēji iepriekšējo gadu praksei, kad „uzņemšanas” pamata funkcija bija noformēt dokumentus un nosūtīt pacientu uz nodaļu. Klīnikā tika izveidotas tā saucamās „novērošanas gultas”, kas nozīmē, ka vienai daļai pacientu ir nepieciešama stāvokļa novērošana un stabilizēšana, kas neprasa ārstēšanos stacionārā, un jau pēc vairākām stundām viņi var doties mājās. Valstij tas nozīmē ievērojamu līdzekļu ekonomiju, jo salīdzinoši īsā laikā pacients tiek gan izmeklēts, gan saņem terapiju un tālākās rekomendācijas ārstēšanai, kas būtiski atslogo ambulatoro sektoru un ir atspaids ģimenes ārstiem. Šogad šādi palīdzību ir saņēmuši jau turpat 6000 pacienti.

Atzīmējot jubileju, slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga atzīst, ka noskaņojums ir divējāds: „No vienas puses mēs lepojamies ar paveikto, varam būt gandarīti par to, ka sākotnējie uzstādījumi ir izpildīti, spējam sniegt neatliekamo palīdzību Eiropas līmenī, uzņemam smagākos gadījumus no visas Latvijas, arī no Zolitūdes traģēdijā vissmagāk cietušie nonāca tieši šeit, esam audzējuši savu kapacitāti, un mūs par stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri Austrumeiropā ir atzinušas pat ASV Aizsardzības ministrijas struktūras. No otras puses –– valsts piešķirtais finansējums Neatliekamās palīdzības klīnikas darbības nodrošināšanai pietiek vien sešiem mēnešiem gadā, jo klīnika tiek finansēta pēc tā sauktā tāmes principa. 24 stundas diennaktī šeit ir pieejamas visu slimnīcas profilu speciālistu konsultācijas, strādā traumpunkts un Saindēšanās un zāļu informācijas centrs, šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur nepieciešamā palīdzība tiek sniegta mikroķirurģijas un toksikoloģijas pacientiem un pacientiem ar politraumām - lielā neatliekamo pacientu plūsma - vidēji 200 pacienti diennaktī - nozīmē to, ka nauda beidzas jau jūnijā. Neskatoties uz to, mēs turpinām sniegt palīdzību, lai arī katrs nākamais pacients slimnīcai rada tikai zaudējumus. Mums nav tiesību nevienam atteikt, pat ja tas ir alkoholiķis, kam faktiski būtu jāatrodas atskurbtuvē. Es vēlot teikt paldies veselības ministram Guntim Belēvičam par aktīvo rīcību, meklējot risinājumus nozares finanšu problēmām - nesen slimnīcai piešķirtie 1,6 miljoni eiro valsts galvotā aizdevuma atmaksai ir nozīmīgs atslogs.”

Ikdienu klīnikā vidēji nonāk 200 cilvēki (gadā tie ir ap 70 000, šim skaitlim ir tendence augt – pirmajā darbības gadā 2011.g. – 60 000, 2014.g. – 70 000, prognoze 2015.g. – 71 000), tas nozīmē, ka ik pēc 6 – 7 minūtēm tiek ievests jauns pacients. Stacionēti tiek aptuveni 40%, pārējie pēc palīdzības saņemšanas dodas mājās, klīnikā ikdienu tiek ievesti arī smagākie pacienti no visas Latvijas. Joprojām daudz resursi tiek tērēti cilvēkiem, kuri pārmērīgi ir lietojuši alkoholu un kuriem faktiski būtu jāatrodas atskurbtuvē – mēnesī tādi ir  ap 300.

Projekts "Neatliekamās palīdzības sniegšanas uzlabošana klīniskajā slimnīcā "Gaiļezers"" tika uzsākts 2005. gadā. Svinīgā kapsulas iemūrēšana jaunās klīnikas pamatos notika 2006.gada 4.septembrī. Projekta kopējais finansējums bija 8,9 miljoni latu. Jaunais korpuss tika veidots divos stāvos, kur pirmajā stāvā norit pacientu uzņemšana un neatliekamās palīdzības sniegšana, bet otrajā strādā Latvijā vienīgā Toksikoloģijas un sepses klīnika.

Lasītākais Doctus.lv
Ārsts ar... sievietes seju

Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]

D. Ričika
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Doctus
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Ārsts ar cīnītāja garu. Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS

Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.

M. Lapsa
Atvērta pieteikšanās starptautiskā konferenču maratonā – Zinātnes nedēļā

Šodien, 8. martā, RSU atvērusi pieteikšanos Zinātnes nedēļai (RSU Research Week), kas norisināsies no 22. līdz 26. martam tiešsaistē. Zinātnes nedēļa ir piecu starptautisku konferenču maratons ar vairāk nekā 1300 prezentācijām no 45 valstu zinātniekiem, aptverot pasaules tendences gan medicīnā un veselības aprūpē, gan sociālajās zinātnēs.

Rīgas Stradiņa universitāte