Mehānisms, kā SARS–CoV–2 attīstās līdz akūtām un pēc tam ilgtermiņa neiroloģiskām izpausmēm, joprojām ir neskaidrs. Lai raksturotu, kādas neiropatoloģiskas izmaiņas notiek pēc inficēšanās ar Covid–19 un noskaidrotu izmaiņu patofizioloģiskos mehānismus, tika veikts galvas smadzeņu autopsiju pētījums.
Gados vecākiem cilvēkiem ar hipotireozi var būt paaugstināts demences attīstības risks. Demences attīstības risks bija vēl lielāks cilvēkiem, kuriem vairogdziedzera stāvokļa dēļ bija nepieciešama vairogdziedzera hormonu aizstājterapija.
Lai aprakstītu Covid–19 iznākumus onkoloģiskiem pacientiem un analizētu atšķirības starp vakcinētiem un nevakcinētiem pacientiem, tika veikts COICA (Covid-19. Infection in Cancer Patient) pētījums.
Artroskopiskās ķirurģijas izmantošana ikdienas praksē strauji pieaugusi pēdējo divu dekāžu laikā, traumatoloģijā un ortopēdijā to visbiežāk izmanto pleca un ceļa locītavas bojājumu gadījumā. Minimāli invazīva ķirurģija ir saistoša gan ķirurgam, gan pacientam – pavadītais laiks slimnīcā ir neliels vai pat organizēts dienas stacionārā, rētas ir nelielas un mīkstajiem audiem bojājums ir neliels, tāpat kā atveseļošanās laiks pēc operācijas ir īsāks. Tomēr iztrūkst apkopotu datu par nopietnām blakusparādībām pēc artroskopiskas ķirurģijas.
Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Asiņošana pēc tireoīdektomijas ir potenciāla dzīvību apdraudoša komplikācija bez zināmas uzticamas neinvazīvas metodes tās noteikšanai agrīni. Lai noskaidrotu, vai kakla apkārtmēra pieaugums pēc tireoīdektomijas varētu būt ticams agrīnas asiņošanas rādītājs, tika veikts kohortas pētījums.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof. ARVĪDS IRMEJS divdesmit gadus ir veltījis onkoķirurģijai. Piedzīvojis šīs medicīnas jomas izaugsmi, strādājot apēdis ne vienu vien pudu sāls. Pērn asoc. prof. Arvīds Irmejs tika atzīts par Gada cilvēku medicīnā 2021 un saņēma Gada balvu medicīnā. Katra atdotā balss ir liecība, ka pacienti augstu vērtē ārsta darbu, uzticas un paļaujas uz viņu.
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2.tipa cukura diabēta pacientiem ar sirds–asinsvadu un nieru slimībām. Tomēr, līdz šim ir ierobežoti dati par dapagliflozīna attiecībām ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai.
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa-2 (SARS-CoV-2) infekcija ir saistīta ar virkni pastāvīgu simptomu, kas ietekmē ikdienas gaitas, kas pazīstami kā stāvoklis pēc Covid-19 vai garais Covid.