Sausās acs sindroms var radīt ievērojamu diskomfortu, un simptomi kļūst biežāki, cilvēkiem novecojot. Tomēr līdz šim nebija skaidrs, kāda daļa iedzīvotāju cieš no šī stāvokļa – aplēses svārstījās no 5 līdz 50 %.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Pacientu ziņotie rezultāti (PROM), kas novērtē simptomus, funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, bija neatkarīgi prognostiski rādītāji kopējai dzīvildzei pacientiem ar vēzi, liecina 31 klīniskā pētījuma meta-analīze. Īpaši labāka fiziskā un lomu funkcionēšana bija saistīta ar uzlabotu izdzīvošanu.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Palielināta fiziskā aktivitāte brīvajā laikā un samazināta mazkustīga uzvedība var labvēlīgi ietekmēt epiģenētisko novecošanos.
RETREAT-FRAIL pētījums nācis klajā ar negaidītu atziņu – antihipertensīvās terapijas deeskalācija senioriem virs 80 gadu vecuma nemazina nopietnu blakusparādību risku un nesniedz kādu citu klīnisku ieguvumu salīdzinājumā ar standarta aprūpi. Šis secinājums konfliktē ar iepriekš veiktiem novērojumu pētījumiem, kur paredzēts mazāks blakņu profils un zemāka mirstība.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) SGLT2 inhibitoru terapija bija saistīta ar zemāku dzelzs deficīta anēmijas sastopamību nekā pacientiem ar DPP-4 inhibitoru terapija. Šis ieguvums bija visizteiktākais vīriešiem, pacientiem vecumā no 61 gada un vairāk, kā arī pacientiem ar īsāku metformīna lietošanas ilgumu.
Pēc insulta demences (PSD) risks veidojās no vairākiem faktoriem, un tika novēroti atšķirīgi profili agrīnas un vēlīnas demences sākšanās gadījumos. Īpaši jāatzīmē, ka metabolais sindroms (MetS) – jo īpaši zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (HDL-C) līmenis – parādījās kā jauns riska faktors un daudzsološs PSD profilakses mērķis.
Ar epilepsiju slimo apmēram 65 miljoni cilvēku pasaulē un 60 % gadījumu tās ir fokālas lēkmes. Joprojām saglabājas izaicinājums paredzēt lēkmes atbildreakciju un zāļu rezistences iespējamību pret medikamentozo terapiju. Cilvēka Epilepsijas projekts ir starptautisks, prospektīvs novērojumu kohortas pētījums, kura laikā analizēta īstermiņa un ilgtermiņa atbildreakcija uz antikonvulsantiem pacientiem ar fokālu epilepsiju.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Izpētīts, ka futbolistiem ir paaugstināts risks neirodeģeneratīvu slimību attīstībai pēc karjeras noslēgšanas. Iespējams tas skaidrojams ar atkārtotu galvas kontaktu ar futbolbumbu spēles laikā. Līdz šim nebija pētīti akūtie neriālās integritātes efekti pēc bumbas sitiena ar galvu, bet šobrīd jau pieejami pirmie dati.
