2021.gads medicīnā: Medscape apkopojums
Medscape ir apkopojis 2021.gada nozīmīgākos notikumus un atklājumus, kas ir ietekmējuši un kas var ietekmēt medicīnas jomas attīstību nākotnē. Sniedzam ieskatu šajā apkopojumā.
Pētījumi pasaulē
Pašnāvniecisku domu un mēģinājumu risks medicīnas studentu vidū: riska faktori
Medicīnas studijas ir izaicinājums lielākajai daļai studentu – līdz šim pierādīts gan augsts izdegšanas, gan psihiskās veselības traucējumu risks. Un līdz ar to paaugstinās arī pašnāvniecisku ideju un meģinājumu risks.
Antikonvulsīvie medikamenti monoterapijā pacientiem ar pēcinsulta epilepsiju
Ir salīdzinoši maz datu, pēc kā vadīties, lai izvēlētos antikonvulsīvo terapiju pacientiem ar pēcinsulta epilepsiju. Joprojām eksistē teorētiskas bažas par šīs medikamentu grupas negatīvajiem aspektiem uz pacientu izdzīvotību. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde nesen ziņojusi par potenciāliem proaritmogēniem lamotrigīna efektiem.
Rivaroksabāns trombu profilaksei pēc izrakstīšanas no slimnīcas Covid-19 dēļ
Pacientiem, kas hospitalizēti ar Covid-19, pēc izrakstīšanas ir trombotisku notikumu risks; paplašinātas tromboprofilakses loma šajā populācijā nav zināma.
Atopiskā dermatīta ārstēšanas iznākumi ar dupilumabu: viena gada rezultāti no RELIEVE–AD pētījuma
Klīnisko pētījumu populācija ne vienmēr atspoguļo notiekošo klīniskajā praksē. Tāpēc, lai novērtētu pacienta ar atopisko dermatītu paša ziņotos iznākumus par slimības kontroli un dzīves kvalitāti pēc dupilumaba terapijas saņemšanas, tika veikts kohortas pētījums klīniskās prakses apstākļos.
Atklāta saistība starp uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem un aptaukošanos
Pēdējās desmitgadēs paralēli ir pieaugusi aptaukošanās un uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) izplatība. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp aptaukošanos un ADHD nacionāla mēroga pētījumā.
Akūtu elpceļu sistēmas infekciju predisponējošie faktori: sistemātisks pārskats un meta–analīze
Elpceļu infekciju novēršanai ir būtisks efekts uz cilvēka dzīves kvalitāti, darba spējām. Infekcijas slimību mazināšana ietekmē arī antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas paradumus un to lietošanas uzraudzības iespējas. Šā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas paaugstina iespējamību saslimt ar elpošanas sistēmas infekcijām.
Melatonīns pasliktina astmas kontroli
Pacientiem ar astmu bieži rodas astmas simptomu paasinājums naktī tā sauktie "nakts astma". Saskaņā ar ziņojumiem vairāk nekā 50 % astmas nāves gadījumu notiek naktī, atklājot saikni starp nakts astmas simptomiem un astmas nāves gadījumiem. Lai gan daži pētnieki ir ierosinājuši vairākus izraisītājus, kas izskaidro nakts astmas patoģenēzi, precīzi mehānismi, kas regulē šo astmas fenotipu, joprojām ir neskaidri.
Aspirīna kombinācija ar tikagreloru vai klopidogrelu – vai ir atšķirības klīniskajā ieguvumā?
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Ar Omikrona variantu atkārtotas inficēšanās risks var būt lielāks
Saskaņā ar provizoriskiem pētījuma rezultātiem, tiem, kas iepriekš pārslimojuši Covid-19, var būt lielāks risks atkārtoti inficēties ar Omikrona variantu nekā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem.
Diagnostiskās stratēģijas efekts, lietojot vecuma pielāgotus D–dimēru rādītājus trombemboliska notikuma noteikšanā
Nekontrolēti pētījumi pieļauj, ka plaušu emboliju var droši izslēgt kā iespējamo diagnozi, ja izmanto YEARS likumu –diagnostisku stratēģiju, izmantojot D–dimēru robežvērtību rādītājus.
Paaugstināts sirds ritms miera stāvoklī saistīts ar paaugstinātu demences risku
Paaugstināts sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī vecumdienās var būt neatkarīgs demences riska faktors, liecina jauns pētījums. Tā kā sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī ir viegli izmērīt un to var pazemināt, izmantojot vingrinājumus vai medicīnisku ārstēšanu, pētnieki uzskata, ka tas var palīdzēt identificēt cilvēkus ar lielāku demences risku un uzsākt agrīnu terapiju.
Lūzumu riska salīdzinājums pacientiem ar primāru hiperparatireozi, saņemot operatīvu vai neoperatīvu terapiju
Primāra hiperparatireoze veicina osteoporozes attīstību un progresiju senioru vidū. Līdz šim nav zināms paratireoīdektomijas ieguvums kaulu lūzumu risku mazināšanai šai pacientu grupai.
Slikti kontrolēta astma ir Covid-19 hospitalizācijas riska faktors bērniem
Bērni un pusaudži ar slikti kontrolētu astmu trīs līdz sešas reizes biežāk tika hospitalizēti ar Covid-19 infekciju, secināts pētījumā, kurā izmantoja datus no nacionāla pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 750 000 bērnu Skotijā.
Lasītākais Doctus.lv
ARVĪDS IRMEJS, krūts ķirurgs: Dzīve turpinās
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof. ARVĪDS IRMEJS divdesmit gadus ir veltījis onkoķirurģijai. Piedzīvojis šīs medicīnas jomas izaugsmi, strādājot apēdis ne vienu vien pudu sāls. Pērn asoc. prof. Arvīds Irmejs tika atzīts par Gada cilvēku medicīnā 2021 un saņēma Gada balvu medicīnā. Katra atdotā balss ir liecība, ka pacienti augstu vērtē ārsta darbu, uzticas un paļaujas uz viņu.
Vai dapagliflozīns ir drošs lietošanai kopā ar citiem kardiāliem medikamentiem?
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2.tipa cukura diabēta pacientiem ar sirds–asinsvadu un nieru slimībām. Tomēr, līdz šim ir ierobežoti dati par dapagliflozīna attiecībām ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai.
Troksnis ausīs un reibonis senioram
Reibonis un troksnis ausīs ir otrs biežākais iemesls aiz muguras sāpēm, kas senioru aizved uz kabinetu pie ārsta. Iemesli sūdzībām — daudzi un dažādi.
Anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālais distress
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]
Kā asinsspiediena mērīšana abās rokās var palīdzēt samazināt kardiovaskulāro risku un hipertensiju?
Pētījumā atklāts, ka asinsspiediens jāmēra abās rokās un jāpieņem augstākais rādītājs, lai uzlabotu hipertensijas diagnostiku un ārstēšanu.
Nozares
A
- Alergoloģija 41
- Algoloģija 57
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 22
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 151
- Dietoloģija 31
E
- Endokrinoloģija 285
F
- Farmācija 53
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 224
H
- Hepatoloģija 45
I
- Imunoloģija 14
- Infektoloģija 254
- Internā medicīna 17
K
- Kardioloģija 389
Ķ
- Ķirurģija 143
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 28
- Nefroloģija 50
- Neiroloģija 266
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 66
- Onkoloģija 176
- Otorinolaringoloģija 68
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 156
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 180
- Psihosomatika 38
- Pulmonoloģija 123
R
- Radioloģija 20
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 71
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 82
- Uzturzinātne 58