Paaugstināts asinsspiediens, īpaši augsts diastoliskais asinsspiediens, bija saistīts ar nedaudz lielāku migrēnas iespējamību sievietēm. Tomēr pētījumā netika konstatēts paaugstināts risks starp citiem kardiovaskulāriem riska faktoriem un migrēnu.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku, pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar mazāk veselīgu dzīvesveidu (augstāks ĶMI, biežāk smēķēšana, lielāks alkohola patēriņš, mazāka fiziskā aktivitāte, sliktāka uztura kvalitāte) ir lielāks kolorektālā vēža riska samazinājums, kas saistīts ar aspirīna lietošanu, salīdzinot ar dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu. Dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu bija zemāks sākotnējais kolorektālā vēža risks, un viņu ieguvums no aspirīna lietošanas bija mazāks.
Hrononutrīcijas pētījumi analizē saistību starp uzturu, cirkadiāniem ritmiem un metabolismu, kas var ietekmēt augli vēl grūtniecības laikā. Pastāv hipotēze, ka mammas ēšanas paradumi naktī var veicināt zīdaiņa tauku masas attīstību un aptaukošanās risku.
Ieguvums no bilaterālas mastektomijas sievietēm ar unilaterālu krūts vēzi attiecībā uz mirstību līdz šim nav izpētīts. Šajā pētījumā aprēķināts 20 gadu kumulatīvairs mirstības risks no krūts vēža sievietēm ar 0–III stadijas krūts vēzi atkarībā no iniciālās operācijas veida.
Cilvēkiem ar augstu ķermeņa tauku līmeni vēderā vai rokās var būt lielāka iespēja saslimt ar tādām slimībām kā Alcheimera un Parkinsona slimība nekā cilvēkiem ar zemu tauku līmeni šajās vietās. Pētījums arī atklāja, ka cilvēkiem ar augstu muskuļu spēka līmeni bija mazāka iespēja saslimt ar šīm slimībām nekā cilvēkiem ar zemu muskuļu spēku.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Endometrioze saistīta ar paaugstinātu olnīcu vēža risku. Līdz šim nav plaši aprakstīta dažādu endometriozes apakštipu un olnīcas vēža histoloģisko tipu saistība – tas analizēts šajā kohortas pētījumā ASV, Jūtas štatā.
Mērena fiziskā slodze pusmūžā ir saistīta ar mazāku amiotrofās laterālās sklerozes (ALS) risku vēlāk dzīvē, taču šķiet, ka šis ieguvums attiecas tikai uz vīriešiem, liecina liela perspektīva pētījuma rezultāti.
2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.
Aptaukošanās rādītājiem bērniem pieaugot tiktāl, ka tas kļūst par sabiedrības veselības problēmu, ar to saistītie ādas stāvokļi pieaug arī bērnu populācijā.
Ožas traucējumi un trauslums ir bieži sastopami sindromi, kas saistīti ar novecošanos. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti, kas analizē šo stāvokļu saistību vienam ar otru, ir bijuši pretrunīgi. Lai apkopotu pieejamos pierādījumus par ožas funkcijas traucējumiem un trauslumu, veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Apmēram pusei no visiem slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs ievietotajiem pacientiem ir nepietiekams uzturs. Tam ir nopietnas sekas pacientiem, kas rada nevajadzīgas ciešanas, sliktāku dzīves kvalitāti un mirstību. Barības vielu nodrošināšana var mazināt šīs problēmas, taču šīm zināšanām netiek pievērsta pietiekama uzmanība, liecina jauna pētījuma rezultāti.
1.tipa cukura diabēts (CD) tradicionāli tiek uzskatīts par slimību, kas manifestējas bērnībā un pusaudža gados un var nozīmīgi ietekmēt cilvēka dzīvildzi. Dažādi pierādījumi no nesen veiktiem pētījumiem norāda, ka šo pacientu dzīvildze ir pieaugusi un ikdienā sastopamies ar vairāk 1.tipa cukura diabēta pacientiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecuma slieksni. Šajā pētījumā skaidrots, kā laika gaitā mainījies slimības slogs un citas tendences 1.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā virs 65 gadiem.
Līdz šim trūka pierādījumu, vai protonu sūkņa inhibitori ir labvēlīgi vai kaitīgi stresa čūlu profilaksei kritiski slimiem pacientiem, kuriem tiek veikta mākslīgā plaušu ventilācija.
Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.
Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.
